Kolonoskopijas skrīninga lietderība pacientiem virs 75 gadu vecuma ar ierobežotu paredzamo dzīvildzi
Šajā šķērsgriezuma pētījumā noteica veikto skrīninga kolonoskopiju skaitu asimptomātiskiem pacientiem virs 75 gadiem ar paredzamo dzīvildzi līdz 10 gadiem, klīniskos ieguvumus (atklātos vēža gadījumus) un blaknes 10 un 30 dienas pēc procedūras. Pētījumā netika iekļauti pacienti, kas veikuši kolonoskopiju pēdējo 5 gadu laikā, anamnēzē bija kolorektālais vēzis vai iekaisīgo zarnu slimība. Primārais pētījuma iznākums bija skrīnēto pacientu procentuālā attiecība, kam bija ierobežota (<10 gadi) paredzamā dzīvildze. Citi iznākumi bija atradnes kolonoskopijas laikā un blaknes pēc procedūras.
Pētījumā tika iekļauti 7067 pacienti. Vidējais dalībnieku vecums bija 78 (77–79) gadi, 56 % sievietes, vidēji ar divām blakusslimībām. Kolonoskopija bija veikta 30 % pacientu vecuma grupā no 76–80 gadiem, 71 % pacientu vecumā no 81–85 gadiem un sasniedzot 85 gadu slieksni, kolonoskopija vismaz reizi veikta visiem pētījumā iekļautajiem senioriem. Nevēlamas blaknes pēc procedūras bija samērā sastopamas 10 dienas pēc notikuma (13,58 uz 1000) un sastopamība pieauga līdz ar vecumu, īpaši pēc 85 gadu vecuma. Advancēta neoplāzija tika atklāta 5,4 % gadījumu pacientiem vecumā no 76–80 gadiem un 6,2 % pacientiem vecumā no 81–85 gadiem, bet senioriem pēc 85 gadiem – 9,5 % gadījumu (p = 0,02). No kopējās populācijas 15 pacientiem (0,2 %) bija invazīva adenokarcinoma; no visiem pacientiem ar paredzamo dzīvildzi zem 10 gadiem, tikai vienam no deviņiem tika veikta ārstēšana, kamēr pacientiem ar paredzamo dzīvildzi virs 10 gadiem ārstēšana tiek veikta četros no sešiem gadījumiem.
Pētījuma autori secina, ka pacientiem virs 75 gadu vecuma ar ierobežotu dzīvildzi pastāv augsts risks attīstīties komplikācijām pēc kolonoskopijas, bet tajā pašā laikā kolorektālā vēža sastopamība – zema.
Avots: El Halabi J, Burke CA, Hariri E, et al. Frequency of Use and Outcomes of Colonoscopy in Individuals Older Than 75 Years. JAMA Intern Med. Published online April 03, 2023. doi:10.1001/jamainternmed.2023.0435