Kolhicīns Covid–19 pacientiem: drošums un efektivitāte
Lai atlasītu pētījumus, tika izmantotas tādas elektroniskās datu bāzes kā PubMed, Google Scholar un Cochrane. Interesējošie iznākumi bija visu iemeslu mirstība, Covid–19 smaguma pakāpe, mehāniskās ventilācijas nepieciešamība, CRO un D–dimēru līmeņi. Statistiskai apstrādei tika izmantoti nejaušināšanas efektu modeļi, svērtās vidējās atšķirības (WMD) aprēķinātas ar Wan metodi.
Analīzē tika iekļauti 16 048 pacienti no pieciem nejaušināti kontrolētiem pētījumiem. No šiem pacientiem 7957 pēc nejaušības principa saņēma kolhicīnu, bet 8091 saņēma standarta aprūpi. Pacientu vidējais vecums bija 60,67 gadi. Kolhicīna grupās tika novērota ievērojama Covid–19 smaguma pakāpes mazināšanās (OR 0,41; 95 % TI 0,22–0,76, p = 0,005), kā arī CRO mazināšanās (WMD -19,99; 95 % TI -32,09– -7,89, p = 0,001). Tomēr, nebija statistiski nozīmīga ieguvuma kolhicīna lietošanā un D–dimēru līmeņa mazināšanās iespējamībā, mehāniskās ventilācijas lietošanas biežumā vai visu iemeslu mirstībā, salīdzinot tos, kas saņēma kolhicīnu ar tiem, ka saņēma standarta aprūpi.
Pētnieki norāda, ka kolhicīns varētu mazināt Covid–19 smaguma gaitu un mazināt CRO līmeni serumā, bet tā ietekme uz D–dimēru līmeni vai nepieciešamību lietot mehānisko ventilāciju nav novērota. Tiek rekomendēts turpināt klīniskos pētījumus, lai turpinātu kolhicīna novērtēšanu kā terapeitisku līdzekli Covid–19 pacientiem.
Avots: Yasmin, F., Najeeb, H., Moeed, A., Hassan, W., Khatri, M., Asghar, M. S., Naveed, A. K., Ullah, W., & Surani, S. (2022). Safety and efficacy of colchicine in COVID-19 patients: A systematic review and meta-analysis of randomized control trials. PloS one, 17(4), e0266245. https://doi.org/10.1371/journal.pone.0266245