Kāda ir katastrofu medicīnas civilā – militārā sadarbība krīzes situācijā?
Dr. Modris Ciems, Latvijas veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas valdes loceklis, atklājot konferenci, sacīja, ka informēts nozīmē “apbruņots” un ir ļoti svarīgi, lai civilā un militārā medicīna nedublētu savas funkcijas, lai visi skaidri un precīzi zinātu, kurš X stundā ir pakļauts mobilizācijai un kā tas notiek.
Liene Cipule, NMPD vadītāja, uzsvēra, ka ārkārtas situācijā vislielākā nozīme ir iesaistīto zināšanām un prasmēm. Vai katrā medicīnas iestādē katra struktūrvienība zina, kā rīkoties, kad tiek izziņota trauksme? Viņa ieteica: no viņas prezentācijas katram būtu labi paņemt atziņu, ka ikvienā nodaļā jābūt laminētai lapiņai, kurā ir aprakstīts rīcības algoritms šādai x stundai. Viena lieta ir plāni, kuriem ir jābūt, bet otra – personāla gatavība. “Un ja runājam, kādas ir personāla zināšanas, brīnišķīgu eksperimentu veica deputāts Romualds Ražuks, kurš apstaigāja slimnīcas un pirmajam pretīm nākošajam darbiniekam pavaicāja: ko tu zini, kas būtu jādara, ja būs tāda vai citāda situācija. Un šis cilvēks nevarēja atbildēt neko.” Līdz ar to rīcībai x stundā jābūt procesam, kas strādā nepārtraukti - uzsvēra L. Cipule
Vēl viņa minēja, ka slimnīcām materiāltehniskās rezerves jāveido nevis 30 dienām, bet 3 mēnešiem. Savukārt ģimenes ārstiem svarīgi pārrunāt ar saviem pacientiem, kam jābūt mājas aptieciņā.