Kā veicas aptiekām pēc zāļu uzcenojuma reformas?
Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere skaidroja: "Mērķis ir pacientu grozu, iegādājoties zāles, padarīt lētāku par kādiem 15–20%. Tātad no 1. janvāra lētās zāles, kas ir līdz trīs eiro, varbūt atsevišķas arī līdz pieciem eiro, var kļūt nedaudz dārgākas, bet dārgākās zāles, kas ir dārgākas par šiem trim eiro, noteikti kļūs lētākas, bet tieši recepšu zāles, nevis bezrecepšu."
Papīra receptes pacients varēs atprečot tikai vienu reizi: vai nu viņš to kopējo daudzumu zāļu, kas ir kursam, izņem uzreiz, vai nu papīra recepti atprečo vienu reizi un tad kontaktējas ar ārstu, lai ārsts viņam uzraksta elektronisko recepti. Šādi noteikumi pieņemti tamdēļ, lai veicinātu pāreju uz elektroniskajām receptēm, kas atvieglo farmaceitu darbu un padara sistēmu caurskatāmāku - norādīja Kaupere.
Kaupere uzsvēra, ka 75 centi nav jauna papildus maksa par farmaceita pakalpojumiem, bet maksājums, kas vienkārši turpmāk būs izdalīts atsevišķi no kopējās recepšu zāļu cenas un būs jāveic vienreiz, pirmo reizi izmantojot konkrēto recepti.
Uz kopīgu publisku sarunu, lai izvērtētu VM virzītās reformas ieviešanas procesu un aktualizētu pacientiem būtiskākos jautājumus, tikās arī Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas (LFAA) izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) prezidente Dace Ķikute, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene un Latvijas Universitātes (LU) Farmācijas bakalaura un maģistra programmas direktore Zane Dzirkale.
“Šo reformu vēl arvien redzu kā eksperimentu. Arvien trūkst atbildes uz daudziem būtiskiem jautājumiem un vienlaikus parādās nianses, ar kurām nebijām rēķinājušies un par kurām mums pat nebija nojausmas. Piemēram, 17. decembrī tika paziņots, ka daudzkārt lietojamā papīra recepte būs jādigitalizē un pacientiem jāatņem. Tas mums bija pilnīgs jaunums. Ja sešus mēnešus ieviesām tehniskas izmaiņas, par kurām bijām iepriekš informēti, tad šādi pavērsieni nedēļu pirms grozījumu spēkā stāšanās pilnībā izsit no darbu plāna. Un, protams, nodrošināt pacientu un farmaceitu informētību, īpaši gadumijas svētku laikā, bija izaicinoši. Otra lielā problēma, kas ir aktualizējusies pēdējā mēneša laikā - kurš sedz zāļu piegādes izmaksas no lieltirgotavas līdz aptiekai? Lai pacienti nepaliktu bez zālēm, jautājums ir steidzami jārisina. Vienlaikus ar nepacietību gaidām no ministrijas jauno aptieku pakalpojumu plānu. Farmaceita zināšanas un pieejamība ir būtisks resurss, ko veselības aprūpē var izmantot pacientu labā,” situāciju raksturo Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja A. Ritene.
Visas sarunas dalībnieces bija vienisprātis, ka reformas ieviešanā būtisku jaunievedumu testēšana laikus ir izpalikusi. Iecerētā procesa veiksmīgai virzībai Veselības ministrijai kļūdas vajadzēja savlaicīgi identificēt, un tās bija jānovērš, vai arī jauninājumi jāievieš pakāpeniski, pa vienam. Vienlaikus konstatēts, ka kopējais solītais zāļu cenu samazinājums pacientiem, ja vispār ir, tad tikai dažām pacientu grupām, minimāls un fragmentārs - tieši pretēji lielām pacientu grupām medikamenti dažādu apstākļu dēļ kļuvuši dārgāki, tāpēc mazticams, ka reforma sniegs ilgtermiņa efektu. Tāpat kā iepriekš lielāko daļu no zāļu cenas veido ražotāju cena un PVN. Lai gan viens no izvirzītajiem reformas mērķiem ir cenu līdzsvarošana ar Lietuvu un Igauniju, tas ir novedis vien pie ražotāju cenu celšanās, lai tās Latvijā būtu vienlīdz augstas ar kaimiņvalstīm.
LFAA izpilddirektore Kristīne Jučkoviča norāda: “Kamēr Latvijā netiks samazināta PVN likme medikamentiem un nepaplašināsies kompensējamo zāļu un diagnožu saraksts, tikmēr zāļu cenu vienādošana ar kaimiņvalstīm nav iespējama."