Kā uzlabot dermatologu darba kvalitāti
Biedrība "Dermatologi pret ādas vēzi", Latvijas Dermatoonkoloģijas asociācija un biedrība "Soli priekšā melanomai" šogad pirmo reizi izstrādāja labās klīniskās prakses pamatprasības dermatologiem, lai sniegtu kvalitatīvu aprūpi iedzīvotājiem, kuri vēršas pie speciālistiem agrīnai ādas vēža diagnostikai un dinamiskai novērošanai.
"Soli priekšā melanomai" ir aicinājusi minētās vadlīnijas praksē izmantot ikvienu dermatologu, kļūstot par biedrības iniciētā dermatologu "Baltā saraksta" dalībnieku. Aicinājumam atsaukušies jau 25 dermatologi.
Taču kampaņas organizatori uzskata, ka dermatologu darba kvalitātes uzlabošana nav tikai pacientu aizstāvības un ārstu profesionālo organizāciju atbildība, tāpēc apkopotoas un nosūtītas prasības Veselības ministrijai , NVD un SPKC.
-
Izstrādāt skaidrus, vienotus kvalitātes kritērijus valsts apmaksātiem dermatologa pakalpojumiem, ņemot vērā pacientu un ārstu profesionālo organizāciju ekspertu izstrādātās labās klīniskās prakses pamatprasības.
-
Rast iespēju dermatologiem, kuri nav līguma attiecībās ar NVD, ļaut nosūtīt pacientu "zaļā koridora" ietvaros vienai konsultācijai, izvairoties no pacienta dzīšanas pa apli pie ģimenes ārsta un tikai tad iekļaut pacientu "zaļajā koridorā". Finansēšanas noteikumi pacientus ļauj nosūtīt "zaļā koridora" ietvaros tikai ārstniecības personām, kuras ir līguma attiecībās ar NVD – šo pieeju mainīt ir kritiski svarīgi.
-
Melanomas augsta riska pacientiem nodrošināt nepieciešamo pieeju sekundāras melanomas diagnostikai ar ķermeņa virsmas fotografēšanas (kartēšanas) un secīgas ciparu dermatoskopijas metodēm, kuras ir atzītas par ievērojami efektīvākām par vienkāršu izmeklēšanu ar neapbruņotu aci.
-
Palielināt valsts apmaksāto dermatologu konsultāciju skaitu pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku ādas slimību.
-
Rast iespēju pagarināt dermatovenerologu pēcdiploma izglītības (rezidentūras) laiku līdz četriem gadiem, kā tas notiek 25 ES valstīs. Tas ļaus ievērojami uzlabot jauno ārstu sagatavošanu praktiskam darbam, t.s. dermatoonkoloģijas jautājumos.
-
Izveidot dermatoonkoloģijas apakšspecialitāti, tādējādi Latvijas veselības aprūpes sistēma iegūtu izglītotus speciālistus ādas audzēju, t.sk. melanomas, primārās, sekundārās un terciārās profilakses speciālistus ambulatorā un stacionārā līmeņa aprūpē. Tas ļautu atšķirt tos ārstus, kuri prot strādāt ar pacientiem, kam ir aizdomas par onkoloģisku ādas saslimšanu no tiem, kuriem šādu zināšanu trūkst.
-
Izņemt no Latvijā izmantojamo diagnostisko metožu saraksta citoloģiskos izmeklējumus ādas melanocītu un ne-melanocītu veidojumu diagnostikai (C43 un D03, C44 un D04). Pamatojums: šāda diagnostika nav iekļauta NCCN, ESMO, EADO, AAD, EADV rekomendācijās jau vairāk nekā 20 gadus, tai ir vēsturiska nozīme tikai atsevišķās Austrumeiropas valstīs un Krievijas Federācijā. Diemžēl 2015. gada Latvijas Vadlīnijās citoloģiskā metode ir minēta un tiek pielietota. Latvijā apstiprināto diagnostisko metožu sarakstā jābūt neinvazīvām metodēm, piemēram, optiskā un/vai digitālā dermatoskopija vai histoloģiskā (morfoloģiskā) diagnostika.
-
Pārskatīt dermatologu darba apmaksas tarifus atbilstoši kvalitātes prasībām, pakalpojumu sniegšanas prakse dažādās ārstniecības iestādēs joprojām var būtiski atšķirties, īpaši izbraukuma konsultācijās, kurās nereti nav viss pilnvērtīgas pacienta apskates veikšanai nepieciešamais aprīkojums.