Kā sociālā atbalsta trūkums ietekmē senioru, kurš dzīvo viens?
Lai noskaidrotu, vai identificējami atbalsta mehānismi novērš senioru ievainojamību, saskaroties ar pēkšņām veselības problēmām, tika veikts garengriezuma, perspektīvs nacionāli reprezentatīvs kohortas pētījums ar 4772 senioriem vecumā no 65 gadiem, kas dzīvo vieni un spēj izpildīt ikdienas dzīvē nepieciešamās aktivitātes un ir neatkarīgi. Tika novērtēti indentificējami atbalsta mehānismi (piemēram, seniora nosaukts radinieks vai draugs, kurš būtu pieejms, ja vajadzētu palīdzību aprūpē), iemesli pēkšņām izmaiņām veselības stāvoklī (hospitalizācija, jauna onkoloģiskas slimības diagnoze, insults, miokarda infarkts) un abu šo lielumu mijiedarbība (multiplikatīva un aditīva).
No 4772 senioriem (vidējais vecums 73 gadi, 71 % sievietes), kuri dzīvoja vieni, 1813 (38 %) nevarēja identificēt atbalsta personu, 3013 (63 %) piedzīvoja pēkšņas izmaiņas veselības stāvoklī pētījuma laikā. Atbalsta esamība saistījās ar zemāku risku ilgāk pavadītam laikam aprūpes centrā (paredzētā iespējamība 6,7 % pret 5,2 %; p = 0,002). Arī veselības stāvokļa izmaiņu gadījumā, atbalsta personas esamība tika saistīta ar zemāku risku ilgākai palikšanai aprūpes centros (14,2 % pret 10,9 %; p = 0,002). Atbalsta esamība vai neesamība nesaistījās ar ikdienas aktivitāšu ierobežojumu, atkarību no aprūpētāja vai nāvi.
Avots: Shah SJ, Fang MC, Wannier SR, Steinman MA, Covinsky KE. Association of Social Support With Functional Outcomes in Older Adults Who Live Alone. JAMA Intern Med. Published online November 15, 2021. doi:10.1001/jamainternmed.2021.6588