Kā maiņu darbs ietekmē medmāsu miega–nomoda ciklu un darbaspējas?
Ķīnā veikts šķērsgriezuma novērojumu pētījums, lai aprakstītu tādus ar miega—nomoda ciklu saistītus lielumus kā miega—nomoda indekss, reakcijas laiks, kortizola līmenis siekalās un hroniska noguruma rādītāji. Pētījumā tika iekļautas 152 medicīnas māsas no intensīvās terapijas vienībām divās universitātes slimnīcās (70 medmāsas strādāja 8 h maiņās [rīts, pusdienas, nakts], 82 — 12 h maiņās [diena, nakts]). Septiņas dienas pēc kārtas tika analizēti medmāsu aktigrāfijas dati, nosakot miega—nomoda indeksu, kopējo miega laiku un cirkadiānās aktivitātes ritmus. Pirms un pēc maiņas tika ievākta informācija par medmāsas psihomotoriskajām spējām, nosakot reakcijas laiku, izmērīts kortizola līmenis siekalās modrības noteikšanai. Medmāsas ar Lee Fatigue Scale īsās formas palīdzību ziņoja par noguruma smaguma pakāpi.
Visas pētījuma medmāsas ziņoja par klīniski nozīmīgu hroniska noguruma smaguma pakāpi. Medmāsām, kuras strādāja 12 h maiņas, bija ilgāks kopējais miega ilgums nekā tām, kas strādāja 8 h maiņas (456 minūtes pret 364 minūtēm), augstāks kortizola līmenis siekalās pirms dienas maiņas (0,54 pret 0,31), bet ilgāks reakcijas laiks pirms nakts maiņas (286 pret 277 ms). Abās salīdzinātajās maiņās (8 h un 12 h) novērots, ka medmāsām ar labāku cirkadiānās aktivitātes ritmu bija ievērojami ilgāks kopējais miega ilgums.
Šajā pētījumā fiksēts, ka medicīnas māsām ļoti bieži novēro desinhronizētus cirkadiānās aktivitātes ritmus (CAR) un hronisku nogurumu, īpaši tām, kas strādā 12 h maiņas. CAR varētu būt lietderīgs indikators, lai fiksētu darba pārslodzi medicīnas darbiniekiem, izmantojot to kā modificējamu mērķi medmāsu labbūtības uzlabošanai.
AVOTS: Zhang X, Dai X, Jiao J, Lee SY. (2023). Impact of sleep-wake features on fatigue among female shift work nurses. Annals of medicine, 55(1), 2210843. https://doi.org/10.1080/07853890.2023.2210843