Kā Covid–19 pandēmija ietekmējusi vēža sijājošo diagnostiku?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, tika meklēta informācija tādās datu bāzēs kā PubMed, ProQuest un Scopus laikā no 2020.gada janvāra līdz 2021.gada decembrim, iekļaujot novērojumu pētījumus un rakstus, kur ziņoti dati no vēža reģistriem par paveikto sijājošā diagnostikā pandēmijas laikā un pirms tās.
Šajā pārskatā tika aplūkotas 39 publikācijas. Tika novērots sijājošās diagnostikas kritums krūts vēža skrīningā par -46, 7 % (95 % TI -55,5–-37,8 %), par -44,9 % resnās zarnas vēža skrīningā (95 % TI -53,8–-36,1 %) un par -51,8 % dzemdes kakla vēža skrīningā (95 % TI -64,7–-38,9 %). Visu vēža skrīningu gadījumā tika novērota U formas līkne, vērtējot izmaiņas laika gaitā. Visievērojamākais kritums tika novērots pēc 2020.gada maija (laikā no jūnija līdz oktobrim kopējais skrīninga samazinājums bija par -23,4 % [95 % TI -44,4–-2,4 %]). Ja salīdzinām ģeogrāfiskās atšķirības, tad Eiropā tika novērts lielāks veikto mamogrāfiju samazinājums, salīdzinājumā ar Ziemeļameriku, kamēr resnās zarnas vēža skrīninga samazinājums bija līdzīgs abos reģionos.
Šādas izmaiņas vēža sijājošā diagnostikā norāda uz satraucošām tendencēm tuvākajā laikā – pieaugošu sastopamību ar progresējušiem vēža gadījumiem, kurus bija iespējams novērst.
Avots: Teglia F, Angelini M, Astolfi L, Casolari G, Boffetta P. Global Association of COVID-19 Pandemic Measures With Cancer Screening: A Systematic Review and Meta-analysis. JAMA Oncol. Published online July 07, 2022. doi:10.1001/jamaoncol.2022.2617