Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Vīns no KVS pasargā tikai fiziski aktīvos

Doctus
Tas, ka neliela daudzuma vīna lietošana pasargā no KVS, tika pirmo reizi atzīts vairāk kā pirms 20 gadiem, publicēti vairāki pētījumi par to, ka vīns paaugstina ABL-H jeb „labo" holesterīnu. Līdz šim netika veikti ilgtermiņa randomizēti pētījumi, kas salīdzinātu baltvīna un sarkanvīna efektu uz ABL-H un citiem aterosklerozes marķieriem.Profesors M.Taborsky ESC kongresā prezentēja pētījuma „In Vino Veritas" pētījuma rezultātus, kur secināts, ka vīns pasargā no KVS tikai tos, kas ir fiziski aktīvi.

Profesors stāsta, ka šis ir pirmais randomizētais pētījums, kas salīdzina baltvīna un sarkanvīna efektus uz aterosklerozes marķieriem. „Mēs secinājām, ka neliela vīna daudzuma lietošana bija protektīva tikai tiem cilvēkiem, kuri ir fiziski aktīvi. Sarkanvīns un baltvīns bija vienlīdz efektīvi." Pētījumā piedalījās 146 cilvēki ar vieglu līdz mērenu KVS risku (pēc HeartScore). Pacienti vienu gadu lietoja sarkanvīnu (Pinot Noir) vai baltvīnu (Chardonnay-Pinot). Neliels daudzums tika definēts kā 0,2 L sievietēm un 0,3 L vīriešiem, līdz 5 reizēm nedēļā. Primāri tika vērtēts ABL-H līmenis pēc gada. Pacientiem netika koriģēti ēšanas paradumi. Pacienti vīna patēriņu atzīmēja dienasgrāmatās, tur norādīja arī citu alkoholisku dzērienu lietošanu un apjomu, lietotos medikamentus, kā arī fiziskās aktivitātes apjomu un biežumu. Lai nodrošinātu, ka vīns netiek nodots lietošanai trešajām personām, pacientiem bija jāiesniedz vīna pudeļu korķi no izlietotajām vīna pudelēm. Pēc gada, abu vīnu lietotājiem bija zemāks ZBL-H līmenis, bet kopējais holesterīns bija zemāks tikai sarkanvīna grupā. Profesors izteica domu, ka ir kāda saistība starp nelielas devas alkohola lietošanu un fizisku aktivitāti, KVS riska mazināšanā. Nākotnē plānots vīna ietekmi pētīt arī pacientiem ar augstu KVS risku, kuri saņem statīnu terapiju.

Avots: European Society of Cardiology. "Wine only protects against CVD in people who exercise." ScienceDaily. ScienceDaily, 31 August 2014.

Saistītie raksti

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Plaušu slimības pieaugušajiem un bērniem. Ģimenes ārsta jautājumi speciālistam

Bronhiālā astma (BA), hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), tuberkuloze (TB) — uz pulmonologu un ģimenes ārstu pleciem gulstas gan bērnu, gan pieaugušo pārvaldība. Rubrikā “Ģimenes ārsts jautā” iztirzāti teju divdesmit jautājumi bērnu un pieaugušo pulmonoloģijas lauciņā, uz kuriem atbildes sniedz vadošie jomas speciālisti Latvijā.

J. Aleksejeva, R. Plaude–Dedele, I. Kroiča, I. Grantiņa, D. Gaidule–Logina, I. Ozere

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U