Viena sauja zaļo lapu salātu dienā mazina sirds slimību risku
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai dārzeņos esošie nitrāti ir saistīti ar zemāku asinsspiedienu un zemāku sirds un asinsvadu slimību risku. 53150 dalībniekiem Dāņu diētas, vēža un veselības pētījumā bez sirds un asinsvadu slimībām pētījuma sākumā tika novērtēts ar dārzeņiem uzņemto nitrātu daudzums. 23 novērošanas gadu laikā tika reģistrēti 14 088 sirds un asinsvadu slimību gadījumi. Dalībniekiem, kuriem bija augstāks ar dārzeņiem uzņemtais nitrātu daudzums (mediānai uzņemtais nitrātu daudzums bija 141 mg dienā), bija par 2,58 mmHg zemāks sākotnējais sistoliskais spiediens (95 % TI [-3,12 - -2,05]) un par 1,38 mmHg zemāks sākotnējais diastoliskais spiediens (95 % TI [-1,66 - -1,10]), salīdzinot ar dalībniekiem, kuri uzņēma zemāku nitrātu daudzumu ar dārzeņiem.
Nitrātu uzņemšana ar dārzeņiem bija apgriezti saistīta ar sirds un asinsvadu slimībām. Salīdzinot ar dalībniekiem zemākajā nitrātu uzņemšanas kvintīlē (mediāna, 23 mg / dienā), mērena augu nitrātu uzņemšana (mediāna, 59 mg / dienā) bija saistīta ar 15 % zemāku sirds un asinsvadu slimību risku (HR =0,85; 95 % TI [0,82 - 0,89]). Mērena augu nitrātu uzņemšana bija saistīta ar attiecīgi 12 %, 15 %, 17 % un 26 % zemāku išēmiskas sirds slimības, sirds mazspējas, išēmiska insulta un perifēro artēriju slimību hospitalizāciju risku. Dārzeņu Nitrātu uzņemšana ar dārzeņiem (~ 1 glāze zaļo lapu dārzeņu) vismaz ~ 60 mg dienā var mazināt sirds un asinsvadu slimību risku.
AVOTS: Bondonno CP, Dalgaard F, Blekkenhorst LC, et al. Vegetable nitrate intake, blood pressure and incident cardiovascular disease: Danish Diet, Cancer, and Health Study. European Journal of Epidemiology, 2021