Vakcinācija pret gripu var pasargāt pacientus ar sirds mazspēju no priekšlaicīgas nāves
Gripa palielina kardiovaskulāro notikumu un nāves risku. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai vakcinācija pret gripu samazina nāves un asinsvadu notikumu skaitu pacientiem ar sirds mazspēju.
Šajā klīniskajā pētījumā piedalījās vairāk nekā 5000 pacientu ar sirds mazspēju no 10 Āfrikas, Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm, kur tikai daži cilvēki regulāri vakcinējas pret gripu. Visi dalībnieki katru gadu no 2015. gada jūnija līdz 2021. gada novembrim saņēma, vai nu gripas vakcīnu vai placebo.
Pirmais no diviem primārajiem pētījuma iznākumiem bija kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts vai neletāls insults, bet otrais bija recidivējošu notikumu kopums: kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts, neletāls miokarda infarkts - letāls insults un hospitalizācija sirds mazspējas dēļ. Rezultāti tika novērtēti ik pēc 6 mēnešiem. Sekundārie iznākumi bija visu iemeslu izraisīta nāve, kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts, neletāls insults, visu iemeslu hospitalizācija, hospitalizācija sirds mazspējas dēļ un pneimonija gan kopumā, gan gripas maksimālās iedarbības periodos.
No 2015. gada 2. jūnija līdz 2021. gada 21. novembrim tika reģistrēti 5129 dalībnieki un nejauši (1:1) 2560 (50,0 %) iedalīti gripas vakcīnas un 2569 (50,0 %) – placebo grupā. Pirmais primārais iznākums tika novērots 380 (14,8 %) no 2560 dalībniekiem vakcīnas grupā un 410 (16,0 %) no 2569 dalībniekiem placebo grupā (riska attiecība [HR] = 0,93; 95 % TI [0,81 – 1,07]; p=0,30). Otrais primārais iznākums radās 754 (29,5 %) no 2560 dalībniekiem vakcīnas grupā un 819 (31,9 %) no 2569 dalībniekiem placebo grupā; HR=0,92; 95 % TI [0,84 – 1,02]; p=0,12). Visu iemeslu hospitalizācijas sekundārie rezultāti (HR=0,84; 95 % TI [0,74 – 0,97]; p=0,013) un pneimonija (HR=0,58; 95 % TI [0,42–0,80]; p =0·0006) bija ievērojami mazāks vakcīnas grupā, salīdzinot ar placebo grupu, taču nebija būtiskas atšķirības starp grupām attiecībā uz visu cēloņu nāvi, kardiovaskulāru nāvi, neletālu miokarda infarktu, neletālu insultu un hospitalizāciju sirds mazspējas dēļ. Iepriekš noteiktā analīzē, kurā notikumi aprobežojās ar gripas cirkulācijas maksimuma periodiem, pirmais primārais iznākums un sekundārie iznākumi, proti, visu cēloņu nāve, kardiovaskulāra nāve un pneimonija, vakcinēto grupā bija ievērojami zemāki nekā placebo grupā, savukārt otrais primārais iznākums un neletāla miokarda infarkta, neletāla insulta, visu iemeslu hospitalizācijas un hospitalizācijas sirds mazspējas dēļ sekundārie iznākumi nebija ievērojami zemāki.
Lai gan iepriekš noteiktie primārie rezultāti visā novērošanas periodā nebija statistiski nozīmīgi, samazinājums gripas maksimālās cirkulācijas periodā liecina, ka gripas vakcīnas ievadīšana varētu sniegt klīnisku ieguvumu, ņemot vērā nepārprotamo pneimonijas samazināšanos, hospitalizāciju skaita samazināšanos un kardiovaskulāro notikumu un nāves gadījumu skaita samazināšanos gripas maksimālās cirkulācijas periodos.
AVOTS: Mark Loeb et al. Influenza vaccine to reduce adverse vascular events in patients with heart failure: a multinational randomised, double-blind, placebo-controlled trial. The Lancet Global Health, 2022