Vairāk augļu un dārzeņu uzturā saistīts ar zemāku stresa līmeni
Šķersgriezuma pētījuma primārais mērķis bija noskaidrot saistību starp augļu un dārzeņu lietošanu un stresu populācijā balstītā koborta pētījumā ar vīriešiem un sievietēm virs 25 gadu vecuma. Sekundārais mērķis bija novērtēt saistību starp serumā esošajiem karotenoīdiem un stresu.
Pētījumā iekļāva 8689 dalībniekus, stresa tika novērtēts, izmantojot validētu Stresa aptaujas anketu. Karotenoīdu daudzums serumā tika mērīts apakšpopulācijā (n=1187), izmantojot augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju. Daudzfaktoru loģistiskā regresija tik izmantota saistības noskaidrošanai.
Vidējais dalībnieku vecums bija 47,4 gadi (SD 14,1), 49,8 % bija sievietes. Dalībniekiem, kuri ikdienā lietoja daudz augļu un dārzeņu tika novērota par 10 % zemāks stress (Q4: 0,27 +/- 0,004 vs. Q1: 0,30 +\- 0,004; p=0,004).
Līdzīga saistība tika novērota analizējot augļu un dārzeņu uzņemšanu atsevišķi. Apakšgrupu analīze uzrādīja, ka liels augļu un dārzeņu patēriņš ir saistīts ar zemāku stresu pieaugušajiem pusmūžā (>=45 - <65), bet ne jaunākā vecuma grupā (<45 gadi) un vecāka gada gājuma pieaugušajiem (>=65 gadi). Saistība tika novērota gan vīriešiem, gan sievietēm. Katotenoīdu līmenis serumā bija apgriezti saistīts ar stresa līmeni, bet šī saistība nesaglabājās pēc samērošanas pēc vecuma un citiem jaucējfaktoriem.
Pētnieki secināja, ka lielāks augļu un dārzeņu patēriņš ikdienā ir saistīts ar zemāku stresa līmeni, īpaši pieaugušajiem pusmūžā.
AVOTS: Radavelli-Bagatini S, Blekkenhorst LC, Sim M, et al. Fruit and vegetable intake is inversely associated with perceived stress across the adult lifespan. Clinical Nutrition, 2021; 40 (5): 2860