Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Vai C vitamīns ir efektīvs saaukstēšanās ārstēšanā?

Doctus
Meta analīzē, iekļaujot 29 pētījumus, tika analizēti ieguvumi no C vitamīna papildus lietošanas saaukstēšanās gadījumos. Secināja, ka papildus C vitamīna lietošanai nav ietekmes uz saukstēšanās ilgumu, izņemot cilvēkus, kuri īslaicīgi ir pakļauti lielam fiziskam stresam.

Meta analīzes mērķis bija novērtēt, vai C vitamīns samazina saaukstēšanās incidenci, ilgumu vai slimības smagumu, lietojot regulāri kā uztura bagātinātāju vai kā terapiju saaukstēšanās simptomu sākumā.

C vitamīnam nav terapeitiskais efekts saaukstēšanās gadījumos C vitamīnam nav terapeitiskais efekts saaukstēšanās gadījumos
C vitamīnam nav terapeitiskais efekts saaukstēšanās gadījumos

No meta analīzes tika izslēgti pētījumi, kuros tika novērtēta C vitamīna mazāk kā 0,2 grami dienā efektivitāte un pētījumi kuros rezultāti netika salīdzināti ar placebo. Meta nalīzē tika iekļauti tikai placebo kontrolēti pētījumi.

Kopumā meta anlīzē tika iekļauti 29 pētījumi ar kopējo dalībnieku skaitu 11 306, tika novērtēts saaukstēšanās relatīvais risks (RR), regulāri lietojot C vitamīnu. Vispārējā populācijā ar 10 708 pētījuma dalībniekiem RR=0,97 (95% TI [0,94 – 1]). Piecos pētījumos tika analizēta informācija par 598 mataronskrējējiem, slēpotājiem un karavīriem un secināts, ka RR=0,48 (95% TI [0,35 – 0,64]).

21 pētījumā tika novērtēta regulāras C vitamīna lietošanas efektivitāte uz saaukstēšanās ilgumu (9745 epizodes). Pieaugušajiem saaukstēšanās ilgums samazinājās par 8% (3 – 12%) un bērniem par 14% (7 – 21%). Bērniem C vitamīns 1 – 2 grami dienā saīsina saaukstēšanās ilgumu par 18%. Saaukstēšanās smagums nedaudz samazinās, regulāri lietojot C vitamīnu.  

Septiņos pētījumos tika salīdzināts C vitamīna terapeitiskais efekts (3249 epizodes). Netika konstatēts C vitamīna terapeitiskais efekts uz saaukstēšanās ilgumu vai smagumu.

Lielākākā daļa pētījumu, kuri tika iekļauti meta analīzē bija nejaušināta iedalījuma, dubultnepārredzami.

Pētnieki secināja, ka C vitamīna papildus lietošana statistiski ticami nesamazina saaukstēšanās incidence vispārējā populācijā. C vitamīna papildus lietošana var būt lietderīga cilvēkiem, kuri strādā fiziski smagu darbu.

Regulāra C vitamīna lietošana samazina saaukstēšanās ilgumu, bet tas netika pierādīts terapeitiskos pētījumos. Tomēr ņemot vērā iespējamo C vitamīna ietekmi uz saaukstēšanās ilgumu un smagumu, kā arī zemās izmaksas, var pacientiem ieteikt lietot C viatmīnu. Būtu nepieciešami papildus nejušināta iedalījuma placebo kontrolēti pētījumi, lai novērtētu C viatmīna efektivitāti. 

Pirmavots: Cochrane Database Syst Rev. Published online January 31, 2013

Saistītie raksti

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Plaušu slimības pieaugušajiem un bērniem. Ģimenes ārsta jautājumi speciālistam

Bronhiālā astma (BA), hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), tuberkuloze (TB) — uz pulmonologu un ģimenes ārstu pleciem gulstas gan bērnu, gan pieaugušo pārvaldība. Rubrikā “Ģimenes ārsts jautā” iztirzāti teju divdesmit jautājumi bērnu un pieaugušo pulmonoloģijas lauciņā, uz kuriem atbildes sniedz vadošie jomas speciālisti Latvijā.

J. Aleksejeva, R. Plaude–Dedele, I. Kroiča, I. Grantiņa, D. Gaidule–Logina, I. Ozere

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U