Uztura paradumi un depresijas risks gados vecākiem pieaugušajiem
Pētnieki analizēja 1 063 dalībnieku (vidējais vecums – 75,6 gadi; 56,6 % sieviešu) datus no Francijas Three-City kohortas pētījuma (2001–2018).
Uzturvielu uzņemšana tika novērtēta, izmantojot 24 stundu uztura uzskaites intervijas. Galvenās komponentes analīze tika veikta ar 40 atlasītām uzturvielām, tostarp 21 polifenolu, trīs karotinoīdiem, piecām taukskābēm, deviņiem vitamīniem un diviem minerāliem.
DS tika novērtēts, balstoties uz Epidemioloģisko pētījumu centra depresijas skalu (>16) un/vai antidepresantu lietošanu.
Analīze tika pielāgota, ņemot vērā sociāldemogrāfiskos un dzīvesveida faktorus. Vidējais novērošanas ilgums bija 11,5 gadi.
Pētījuma laikā 39,3 % dalībnieku vismaz vienu reizi pieredzēja DS. No četriem identificētajiem uzturvielu modeļiem tas, kas ietvēra augstu magnija, hidroksibenzaldehīdu, stilbēnu, dihidroflavonolu, lignānu, tirozolu, folātu, B6, B3, B5 un B1 vitamīnu, kā arī proantocianidīnu uzņemšanu, bija saistīts ar samazinātu DS risku laika gaitā (OR= 0,85; 9 5% TI [0,75–0,96]).
"Šis ilgtermiņa pētījums plašā gados vecāku pieaugušo kohortā identificēja uzturvielu modeli, kam raksturīga augsta magnija, hidroksibenzaldehīdu, stilbēnu, dihidroflavonolu, B6 vitamīna, lignānu, tirozolu, folātu, kā arī B3, B5 un B1 vitamīnu un proantocianidīnu uzņemšana, kas ir saistīta ar zemāku depresīvo simptomu risku 15 gadu periodā," rakstīja autori.
AVOTS: Bardinet J, Pouchieu C, Chuy V, et al. Association between nutrient patterns and odds of depressive symptomatology: a population-based cohort of older adults followed during 15-y. European Journal of Nutrition, Volume 64, 88, 2025.