Uztura nepietiekamība gados veciem un slimiem cilvēkiem
Rakstā apkopotas zināšanas par pēdējiem 50 gadiem, akcentu liekot uz norisēm pēdējo 5 gadu laikā, secinot, ka veselības aprūpes sektorā ir daudz vairāk jāizmanto pētījumā atklātā pieredze un zināšanas par nepietiekamu uzturu senioriem.
Tiek lēsts, ka no 5 līdz 10 procentiem no visiem vecāka gadagājuma cilvēkiem Zviedrijā ir nepietiekams uzturs. Šis skaitlis pieaug līdz pat 50 procentiem pacientu, kuri tiek aprūpēti slimnīcās, pansionātos vai līdzīgās iestādēs. Svara zudums un nepietiekams uzturs tradicionāli tiek uzskatīti par dabisku slimības vai novecošanas izpausmi un kaut ko tādu, ko nevar ietekmēt. Šobrīd tiek uzskatīts, ka visizplatītākais nepietiekama uztura iemesls ir pamatslimība, kuras dēļ indivīds ēd mazāk, izraisot ķermeņa orgānu un audu sabrukšanu.
Cilvēki, kuri cieš no nepietiekama uztura, zaudēs svaru, un uzturvielu trūkums var izraisīt muskuļu atrofiju, apgrūtinot ikdienas dzīvi. Viņi var būt arī jutīgāki pret infekcijām un viņiem nepieciešama lielāka aprūpe, iespējams, ietverot ilgus hospitalizācijas periodus un palielinātu mirstību.
Pēdējos gados ir gūti lieli panākumi zināšanu jomā par nepietiekamu uzturu un to, kā to ārstēt. Pašlaik pētnieku un klīnicistu vidū ir vienprātība par nepietiekama uztura diagnosticēšanas kritērijiem: svara zudums, zems ķermeņa masas indekss un samazināta muskuļu masa indivīdam ar sliktu apetīti, ar vai bez pamatslimības.
Neseni liela mēroga klīniskie pētījumi skaidri parāda, ka nepietiekamu uzturu var novērst. Konsultācijas un ārstēšana, kas tiek piedāvāta sadarbībā ar dietologiem un uztura dzērienu lietošana, var palēnināt svara zudumu un samazināt mirstību.
"Tie ir vienkārši pasākumi, kas tiek ignorēti katru dienu. Tagad mēs zinām, ka, izņemot pacientus, kuri ir progresējošās terminālās slimības stadijās, piemēram, metastātisks vēzis, lielākā daļa pacientu var tikt ārstēti. Piemēram, Zviedrijā esam pie tā strādājuši daudzus gadus, taču mums ir jābūt vēl labākiem," saka Ingvars Bosejs, Sahlgrenskas universitātes slimnīcas konsultants.
Pētnieki ierosina konkrētus pasākumus, lai mazinātu vecāku pieaugušo ciešanas.
"Ir ļoti svarīgi agrīnā stadijā reģistrēt nepietiekama uztura riska faktorus un būt modram pret svara zudumu un apetītes zudumu. Tāpat agrīnā stadijā ir jāiesaka uzturvielām bagāti pārtikas produkti un savlaicīgi jāuzsāk uztura terapija, piemēram, uztura dzērienu lietošana. Šīm zināšanām ir jākļūst par daudz nozīmīgāku sastāvdaļu gan ārstu un medmāsu pamatapmācībās, gan speciālistu apmācībās," saka Tomijs Sederholms, Upsalas universitātes profesors.
AVOTS: Cederholm T, Bosaeus I. Malnutrition in Adults. New England Journal of Medicine, 2024; 391 (2): 155