Trauksme, depresija un citas psihiskas saslimšanas paaugstina infarkta un insulta risku
Pētījumā iesaistīja dalībniekus vecumā virs 45 gadiem, kuriem anamnēzē nebija miokarda infarkta vai insulta. Pētnieki kategorizēja psiholoģisko distresu kā zemu, vidēju vai augstu/ ļoti augstu, izmantojot standarta psiholoģiskā distresa skalu. Aptauja balstīta uz 10 jautājumiem. Pētījumā iesaistīja 102 039 vīriešus (vidējais vecums 62 gadi) un 119 38 sievietes (vidējais vecums 60 gadi). No visiem dalībniekiem pēc aptaujas aizpildīšanas, 16,2 % bija vidējs psiholoģiskais distress un 7,3 % augsts/ļoti augsts psiholoģiskais distress.
Vairāk kā četru novērošanas gadu laikā tika konstatēti 4573 miokarda infarkta un 2421 insulta gadījumi. Absolūtais miokarda infarkta un insulta risks pieauga līdz ar psiholoģisko distresu.
Pētījumā Austrālijā ar 221 677 dalībniekiem, pētnieki secināja, ka:
- Sievietēm, kurām ir bijis augsts vai ļoti augsts psiholoģisks distress ir par 44 % augstāks insulta risks nekā sievietēm bez šādām saslimšanām;
- Vīriešiem vecumā no 45 līdz 79 gadiem ar augstu vai ļoti augstu psiholoģisko distresu ir par 30 % augstāks miokarda infarkta risks nekā tiem, kuriem ir zems psiholoģiskais distress. Pēc 80 gadu vecuma šis risks samazinās.
Saistība starp psiholoģisko distresu un paaugstinātu kardiovaskulāro slimību risku saglabājās pēc samērošanas pēc dzīvesveida faktoriem (smēķēšana, alkohola lietošana, uztura paradumi u.c.) un slimību anamnēzes.
Cilvēkiem ar psiholoģiskā distresa simptomiem jāmeklē medicīniskā palīdzība, ne tikai, lai mazinātu psihiskos simptomus un psiholoģiskā distresa simptomus, bet arī mazinātu kardiovaskulāro slimību risku. Ģimenes ārstiem vajadzētu veikt proaktīvu psiholoģiskā distresa simptomu sijājošo atlasi, lai identificētu pacientus ar paaugstinātu risku.
AVOTS: Jackson CA, Sudlow CLM, Mishra GD. Psychological Distress and Risk of Myocardial Infarction and Stroke in the 45 and Up Study. Circulation: Cardiovascular Quality and Outcomes, 2018.