Tikai 2000 soļu dienā saistīti ar samazinātu sirds mazspējas risku
Pētījumā iekļāva 5951 sievieti vecumā no 63 līdz 99 gadiem (vidējais vecums 78,6 gadi) bez SM.
Trīsasu akselerometru dalībnieces nēsāja uz gurniem 24 stundas diennaktī ne ilgāk par septiņām dienām pēc kārtas, izņemot brīžus, kad atradās ūdenī, aizpildīja nakts miega dienasgrāmatas un anketas, lai sniegtu informāciju par slimību vēsturi un sociāldemogrāfiskajiem un dzīvesveida faktoriem, un pašas novērtēja savu vispārējo veselības stāvokli. Pētnieki reģistrēja staigāšanas palīgierīču izmantošanu, noteica ĶMI, mērīja asinsspiedienu, noteica glikozes līmeni serumā tukšā dūšā, kopējo un augsta blīvuma lipoproteīna holesterīnu, triglicerīdu un augstas jutības C reaktīvā olbaltuma koncentrāciju, novērtēja dalībnieču multimorbiditāti.
Pētnieki noteica intensitātei specifisku FA, izmantojot vektora lieluma paātrinājuma griezuma punktus (vieglas FA 19—518 /15 s; mērenas līdz intensīvas FA [MVPA > 518) un soļu skaitu dienā, izmantojot īpašu programmatūru, un kvantitatīvi noteica mazkustīguma laiku (kopējo un vidējo ilgumu).
Primārais iznākums bija vispārēja pašnovērtēta SM, ko vēlāk apstiprināja ārsti, izmantojot medicīnisko ierakstu pārskatus; sekundārie mērķa kritēriji bija SM ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF) un saglabātu EF (HFpEF), kas pēc sirds attēlveidošanas tika klasificēti pēc EF attiecīgi < 45 % vai 45 %, vai > 45 %.
Vidēji 7,5 gadu novērošanas laikā tika konstatēti 407 SM gadījumi (257 HFpEF un 110 HFrEF).
HFrEF nebija saistīta ar FA mērījumiem pilnībā pielāgotajā modelī (kurā plaši tika kontrolēts veselības un fiziskās funkcionēšanas statuss), bet kopējā SM un HFpEF bija apgriezti saistītas ar kopējo FA (uz 1 standartnovirzes [SN] pieaugumu: bīstamības koeficients [attiecīgi HR=0,85; 95 % TI 0,75—0,95 un HR=0,78; 95 % TI 0,67—0,91), vieglas FA (HR=0,88; 95 % TI 0,78—0,98 un HR=0,80, 95 % TI 0,7—0,93) un MVPA (attiecīgi HR=0,84; 95 % TI 0,73—0,97 un HR=0,85; 95 % TI 0,72—1,01).
Ikdienā veiktajā soļu skaitā katrs palielinājums par 1 SN nozīmēja par 26 % mazāku kopējo SM risku (HR=0,74; 95 % TI 0,63—0,88) un par 29 % mazāku HFpEF risku (HR=0,71; 95 % TI 0,57—0,88), šie apgrieztie riski kļūst nozīmīgi pie aptuveni 2000 soļiem dienā.
Kopējais mazkustības laiks bija pozitīvi saistīts (uz 1 SN pilnībā pielāgotā modelī) ar kopējo SM risku (HR=1,17; 95 % TI 1,04—1,33) un HFpEF risku (HR=1,29; 95 % TI 1,10—1,51), bet ne HFrEF; vidējais mazkustīgas sēžas ilgums bija ievērojami apgriezti saistīts ar HFrEF.
Autori secināja, ka fiziskajām aktivitātēm ir loma sirds mazspējas profilaksē.
AVOTS: LaMonte MJ, LaCroix AZ, Nguyen S, et al. Accelerometer-Measured Physical Activity, Sedentary Time, and Heart Failure Risk in Women Aged 63 to 99 Years. JAMA Cardiol. Published online February 21, 2024