Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Tējas dzeršana samazina mirstību

Doctus
Tējas dzeršana samazina mirstību no ar kardiovaskulārām slimībām nesaistītām slimībām par 24%, noskaidrots pētījumā, kurā piedalījās 131 tūkstotis cilvēku. Tēja satur antioksidantus, kam varētu būt loma šajā mirstības samazināšanā.

Šis pētījums veikts Francijā un tika prezentēts ESC kongresā. Prof.Danchin stāsta: „Ja Jums jāizvēlas starp tēju un kafiju, labāk izvēlieties tēju. Abi dzērieni ir nozīmīga dienas sastāvdaļa. To efekti uz kardiovaskulāro veselību ir pētīti jau sen, un rezultāti ir dažādi. Šajā pētījumā tika pētīta kafijas un tējas ietekme uz kardiovaskulāro un ne-kardiovaskulāro mirstību".

Pētījumā tika iekļauti 131,401 cilvēki vecumā no 18-95 gadiem, kuri veica veselības pārbaudes Parīzes Preventīvās medicīnas centrā no 2001.līdz 2008.gadam. Kafijas un tējas lietošanas paradumi tika noskaidroti ar anketēšanas palīdzību.

Tika secināts, ka kafijas lietotājiem bija lielāks KVS riska profils, īpaši dēļ smēķēšanas. No kafijas nedzērājiem smēķētāju bija 17%, no tiem, kas lieto 1-4 kafijas tasītes dienā, smēķētāju procents sasniedza 31%, bet no tiem, kas lieto vairāk kā 4 kafijas tasītes dienā, smēķētāji bija 57%. Kafijas nedzērāji tāpat bija arī fiziski aktīvāki.

Kopumā kafijas dzērājiem ir augstāks riska profils nekā tējas dzērājiem. Tāpat, nozīme bija arī dzimumam - vīriešiem ir tendence dzert vairāk kafijas kā sievietēm, un sievietēm vairāk tējas kā vīriešiem. Kafija ievērojami palielina ne-KVS mirstību, bet šis risks samazinājās, kad ņēma vērā smēķēšanu. Sanāk, ka kafijas dzeršanas izraisītā mirstība ir vairāk saistīta ar smēķēšanu, nevis kafijas dzeršanu.

Tēja nedaudz palielina KVS mirstības risku, bet risku neietekmē vecums, dzimums un smēķēšana, bet tēja ievērojami samazina ne-KVS mirstības risku.

Avots: European Society of Cardiology. "Drinking tea reduces non-cardiovascular mortality by 24 percent, study finds." ScienceDaily. ScienceDaily, 31 August 2014.

Saistītie raksti

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Plaušu slimības pieaugušajiem un bērniem. Ģimenes ārsta jautājumi speciālistam

Bronhiālā astma (BA), hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), tuberkuloze (TB) — uz pulmonologu un ģimenes ārstu pleciem gulstas gan bērnu, gan pieaugušo pārvaldība. Rubrikā “Ģimenes ārsts jautā” iztirzāti teju divdesmit jautājumi bērnu un pieaugušo pulmonoloģijas lauciņā, uz kuriem atbildes sniedz vadošie jomas speciālisti Latvijā.

J. Aleksejeva, R. Plaude–Dedele, I. Kroiča, I. Grantiņa, D. Gaidule–Logina, I. Ozere

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U