Stress un bezmiegs saistīts ar neregulāru sirds ritmu pēc menopauzes
Lai identificētu PM attīstības gadījumu saistību ar psihosociāliem faktoriem, sieviešu veselības dati pēcmenopauzes periodā retrospektīvi tika analizēti no Sieviešu veselības iniciatīvas. Vidējais pētījumā iekļauto sieviešu (n = 83 736) vecums bija 63,9 ± 7 gadi. Vidēji 10,5 ± 6,2 novērošanas gados PM epizožu gadījumi tika konstatēti 25 % sieviešu. Par viena punkta pieaugumu bezmiega skalā risks PM attīstībai pieaug par 4 % (HR = 1,04; 95 % TI [1,03—1,06]), bet, par vienu punktu pieaugot stresa pilnu notikumu skalai, risks PM attīstībai pieaug par 2 % (HR = 1,02; 95 % TI [1,01—1,04]).
Pētnieki atzīmē, ka stresa pilni dzīves notikumi, slikts miegs un tādas izjūtas kā nemiers vai nomāktība bieži ir savstarpēji saistīti faktori. Ir grūti zināt, vai gadu gaitā tie uzkrājas pakāpeniski, palielinot risku attīstīties PM, sievietei novecojot.
Hronisks stress nav konsekventi saistīts ar priekškambaru mirdzēšanu, un pētnieki atzīmē sava pētījuma ierobežojumu — tā pamatā bija pētījuma sākumā izmantotās pacienšu anketas. Tomēr saspringtie dzīves notikumi, lai arī nozīmīgi un traumatiski, var nebūt ilgstoši. Lai apstiprinātu šīs saistības un novērtētu, vai pielāgotas intervences stresa mazināšanai var mainīt risku PM attīstībai, šādi pētījumi ir jāturpina.
AVOTS: Zhao SX, Tindle HA, Larson JC, et al. Association Between Insomnia, Stress Events, and Other Psychosocial Factors and Incident Atrial Fibrillation in Postmenopausal Women: Insights From the Women's Health Initiative. Journal of the American Heart Association, 2023