Statīnu lietošana hospitalizācijas laikā saistīta ar zemāku 28 dienu mirstību pacientiem ar SARS-CoV-2 infekciju
Statīnu lietošanai var būt aizsargājošs efekts pret SARS-CoV-2 infekciju. Šī pētījuma mērķis bija novērtēt statīnu lietošanas stacionārā ietekmi uz 28 dienu mirstību un intensīvās terapijas nodaļas nepieciešamību pacientiem ar SARS-CoV-2, kas sadalīti 4 grupās: tie, kuri lietoja statīnus pirms hospitalizācijas (turpināja, pārtrauca) un tie, kas to nedarīja (uzsāka lietot, nekad nelietoja).
Kohortas pētījumā piedalījās 1179 pacienti ar SARS-CoV-2, pētījumā tika novērtēti demogrāfiskie dati, laboratoriskie mērījumi, blakusslimības un laiks no uzņemšanas stacionārā līdz nāvei, ievietošanai intensīvās terapijas nodaļā (ICU) vai izrakstīšanai. Izmantojot Cox modeli tika aprēķināta saistība starp mirstību un uzņemšanu ICU.
No 1179 pacientiem 676 (57 %) bija vīrieši, 443 (37 %) bija vismaz 65 gadus veci un 493 (46 %) bija ar ĶMI ≥30. Statīnu lietošana stacionārā samazināja nāves risku (HR=0,566, P = 0,008). Šī saistība bija starp pacientiem, kuri lietoja un nelietoja statīnus pirms hospitalizācijas (HR=0,270, P = 0,003; HR= 0,493, P = 0,038). Statīnu lietošana bija saistīta ar zemākiem mirstības rādītājiem pacientiem virs 65 gadu vecumam, bet nebija sasitīti ar zemākiem misstības rādītājiem jaunākās vecuma grupās.
Statīnu lietošana hospitalizācijas laikā SARS-CoV-2 infekcijas dēļ bija saistīta ar zemākiem 28 dienu mirstības rādītājiem. Lai labāk izprastu šo saistību, ir nepieciešami labi izstrādāti randomizēti kontroles pētījumi.
AVOTS: Memel ZN, Lee JJ, Foulkes AS, et al. Association of Statins and 28-Day Mortality in Patients Hospitalized with SARS CoV-2 Infection. The Journal of Infectious Diseases, jiab539