Starptautiskas aptaujas par ar vēzi saistītiem jautājumiem rezultāti
Tiešsaistē tika aptaujāti vairāk nekā 15 000 pieaugušo cilvēku no 20 valstīm no 2019. gada 25. oktobra līdz 25. novembrim, sniedzot svarīgu ieskatu sabiedrības attieksmē pret vēzi daudzās dažādās valstīs, reģionos un demogrāfiskajās grupās. Cilvēkiem tika uzdoti jautājumi, kas saistīti ar viņu satraukumu par vēzi, tā ietekmi uz sevi un ģimeni, viņu uztveri par riska faktoriem un personīgo attieksmi un izturēšanos, kā arī viņu cerības uz valdībām.
Vēzis ietekmē cilvēkus visā pasaulē. Vairāk nekā trīs no pieciem aptaujātajiem cilvēkiem (61%) norāda, ka viņus skar vai ir skāris vēzis, izmantojot savu personīgo pieredzi vai zinot kādu, kurš slimo vai ir slimojis ar šo slimību. Viņi jūtas nobažījušies, ka viņi paši dzīves laikā varētu ciest no vēža. Gandrīz 60% izteica šo sajūtu neatkarīgi no vecuma, izglītības vai ienākumu līmeņa. Aptaujā redzama nevienlīdzība, ar kuru saskaras sociāli ekonomiski nelabvēlīgās grupas. Neatkarīgi no tā, kurā pasaules daļā cilvēks dzīvo, ja viņam ir zemāks izglītības līmenis vai viņš dzīvo mājsaimniecībā ar zemākiem ienākumiem, aptaujas atbildes norāda, ka šim cilvēkam ir mazāka iespēja apzināties vēža riska faktorus un mazāka iespēja kaut ko darīt, lai samazinātu risku. Aptaujātie cilvēki visā pasaulē, šķiet, zina galvenos vēža riska faktorus (87%), un tikai 6% norāda, ka viņi nezina par vēža riska faktoriem. Tabakas lietošana ir visatzītākais vēža riska faktors (63%), kam seko kaitīgo UV staru iedarbība (54%) un tabakas dūmu iedarbība no citiem (50%). Lai gan tas ir iepriecinoši, joprojām ir nepieciešami daudzi uzlabojumi. Varbūt visnozīmīgākais ir ieteikums, ka aptaujātie jaunākie cilvēki (tie, kas jaunāki par 35 gadiem), mazāk tic, ka tabakas lietošana ir vēža riska faktors, nekā tie, kas vecāki par 50 gadiem. Šis atklājums uzsver pastāvīgo vajadzību palielināt izpratni par vēža riska faktoriem katrā jaunajā paaudzē. Bet vai izmaiņas izpratnes līmenī, nozīmē arī izmaiņas uzvedībā? Iespējams, ka lielāka izpratne par riska faktoriem varētu mainīt uzvedību, bet, lai pilnībā atbildētu uz šo jautājumu, ir vajadzīgi vairāk pētījumu. Šajā aptaujā gandrīz septiņi no 10 aptaujātajiem cilvēkiem (69%) norāda, ka viņi ir izdarījuši kaut ko, lai samazinātu vēža risku pēdējo 12 mēnešu laikā, savukārt nedaudz mazāk kā ceturtā daļa aptaujāto cilvēku apgalvo, ka nav veikuši nekādus preventīvus pasākumus. Valdībām ir svarīga loma arī vēža apkarošanā. Bet kāds ir aptaujāto cilvēku viedoklis par viņu valdības atbildību? Lielākais vairums aptaujāto cilvēku (84%) norāda uz pārliecību, ka valdībām patiešām ir jārīkojas cīņā pret vēzi. Globālā mērogā ir skaidrs, ka prioritāte ir vēža ārstēšanas un pakalpojumu pieejamības palielināšana, un katrs trešais aptaujātais (33%) to uztver kā vissvarīgāko valdības pasākumu. Tomēr valstu līmenī rodas dažādas perspektīvas, un arī atziņas atšķiras atkarībā no aptaujātā cilvēka paša pieredzes ar vēzi.
AVOTS:UICC. The International Public Opinion Survey on Cancer 2020. Published online on February 4, 2020.