Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Smadzeņu satricinājums anamnēzē saistīts ar mātes psihisko veselību

Doctus
Smadzeņu satricinājums anamnēzē saistīts ar mātes psihisko veselību
Freepik.com
Smadzeņu satricinājums anamnēzē var nopietni ietekmēt sieviešu psihisko veselību pat vairākus gadus pēc dzemdībām.

Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp smadzeņu satricinājuma anamnēzi pirms dzemdībām un smagu mātes psihiskās veselības traucējumu risku.

Tika veikts populācijā balstīts kohorta pētījums par personām, kuras dzemdēja vienu dzīvi dzimušu bērnu laika posmā no 2007. līdz 2017. gadam, ar novērošanu līdz 2021. gadam Ontario, Kanādā. Primārais iznākums bija smagi mātes psihiskā veselības traucējumi, kas definēti kā neatliekamās psihiatrijas nodaļas apmeklējumi, uzņemšana psihiatrijas slimnīcā, paškaitējums vai pašnāvība 14 gadu laikā pēc dzemdībām. Izmantojot Cox proporcionālo risku regresiju, tika aprēķināti pielāgotie riska rādītāji (aHR) un 95 % ticamības intervāli (TI), salīdzinot personas ar reģistrētu veselības aprūpes iestādes apmeklējumu smadzeņu satricinājuma dēļ laikā no datubāzes izveides līdz pētījuma datuma dzemdībām, ar tām, kurām nav reģistrēta apmeklējuma saistībā ar smadzeņu satricinājumu. Rezultāti tika pielāgoti pēc mātes vecuma, dzemdību skaita, apkaimes ienākumu kvintiles, lauku dzīvesvietas, imigrācijas statusa, hroniskām slimībām, vardarbības anamnēzes un psihiskās veselības traucējumu anamnēzes. Rezultāti tika sadalīti arī pēc psihiskās veselības traucējumu anamnēzes.

Starp pētījuma dalībniekiem bija 18 064 personas ar smadzeņu satricinājumu anamnēzē un 736 689 personas bez šādas anamnēzes. Tām, kurām bija smadzeņu satricinājums anamnēzē, bija paaugstināts smagu mātes psihiskās veselības traucējumu risks salīdzinājumā ar tām, kurām šāda anamnēze nebija (14,7 pret 7,9 uz 1 000 cilvēkgadiem; aHR 1,25, 95 % TI 1,20–1,31). Pēc dalījuma pēc psihiskās veselības traucējumu anamnēzes pirms dzemdībām, saistība bija visizteiktākā personām bez psihiskās veselības traucējumu anamnēzes (aHR 1,33, 95 % TI 1,23–1,44).

Šie rezultāti norāda uz nepieciešamību pēc agrīnas identificēšanas un skrīninga personām ar smadzeņu satricinājuma anamnēzē, kā arī uz nepieciešamību pēc ilgstoša atbalsta, izmantojot uz traumu orientētu pieeju, lai novērstu nelabvēlīgus psihiskās veselības iznākumus.

AVOTS: Krueger S, Vigod SN, Chan V, et al. History of Concussion and Risk of Severe Maternal Mental Illness: A Population-Based Cohort Study. The Journal of Clinical Psychiatry. November 4, 2024

Saistītie raksti

Pēcdzemdību depresija pēc ķeizargrieziena

Aptuveni viena no sešām sievietēm saskaras ar pēcdzemdību depresijas (PPD) simptomiem divus mēnešus pēc ķeizargrieziena. Daži dzemdību faktori, piemēram, ārkārtas ķeizargrieziens pirms dzemdību sākuma, ķeizargrieziens pēc dzemdību inducēšanas, sociālā atbalsta trūkums operāciju zālē un spēcīgas pēcdzemdību sāpes, ietekmē šī riska iespējamību.

Doctus

Lietojot piecus vai vairāk medikamentus katru dienu, tas var negatīvi ietekmēt vecāka gadagājuma cilvēkus ar Alcheimera slimību

Polifarmācija, ko parasti definē kā piecu vai vairāk medikamentu lietošanu katru dienu, ir būtiska veselības aprūpes problēma, kas ietekmē vairāk nekā 30 % vecāka gadagājuma pieaugušo. Tā ir saistīta ar nelabvēlīgiem veselības iznākumiem, piemēram, kritieniem, medikamentu mijiedarbību, hospitalizācijām un pat nāvi.

Doctus

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Priekškambaru mirdzēšana. Ko vēsta jaunās ESC 2024 vadlīnijas?

32 000 dalībnieku, 5400 ekspertu un lektoru — tik plašs pulks nozares entuziastu no 30. augusta līdz 2. septembrim tikās Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā Londonā. Arī Doctus bija iespēja pieslēgties notikumiem attālināti, lai varam lasītājiem pastāstīt par jaunumiem vadlīnijās. Oktobra numurā sniedzām ieskatu par izmaiņām arteriālās hipertensijas vadlīnijās, šoreiz pievēršamies priekškambaru mirdzēšanai (PM) — biežākajai aritmijai pasaulē.

S. Paudere–Logina

Pēcdzemdību depresija pēc ķeizargrieziena

Aptuveni viena no sešām sievietēm saskaras ar pēcdzemdību depresijas (PPD) simptomiem divus mēnešus pēc ķeizargrieziena. Daži dzemdību faktori, piemēram, ārkārtas ķeizargrieziens pirms dzemdību sākuma, ķeizargrieziens pēc dzemdību inducēšanas, sociālā atbalsta trūkums operāciju zālē un spēcīgas pēcdzemdību sāpes, ietekmē šī riska iespējamību.

Doctus

Bowen terapija – holistiskā pieeja ķermenim

Steiga un stress! Mūsdienu ikdienas pavadoņi, kādēļ liela daļa cilvēku atrodas disbalansa stāvoklī: nekas nav pietiekami labi. Kā atjaunot līdzsvaru ar autonomo (veģetatīvo) nervu sistēmu (VNS), kas kontrolē vairāk nekā 80% ķermeņa funkciju un ir ļoti jutīga pret ārējiem stresoriem? Skaidro sertificēta masiere LĪGA LIEPA, Bowen terapijas praktizētāja.

E. Vaska

Gaidot Starptautisko aortas dienu 14.novembrī: vēdera aortas aneirisma – kā snaudošs slepkava

Plīsusi vēdera aortas aneirisma ir dzīvībai ļoti bīstams stāvoklis. Ja cilvēks netiek operatīvi nogādāts specializētā ārstniecības iestādē, mirstības rādītāji ir ļoti augsti — līdz pat 90%. Dažkārt pat mediķi prehospitālā posmā var šo patoloģiju neatpazīt un kļūdīties novērtējumā. Dr. med. Patrīcija Ivanova, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurģe un Dr. Aina Kratovska, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Radioloģijas centra vadītāja, invazīvā radioloģe vērš uzmanību uz būtiskāko informāciju, kas jāzina katram klīnicistam.

P. Ivanova, A. Kratovska

Lietojot piecus vai vairāk medikamentus katru dienu, tas var negatīvi ietekmēt vecāka gadagājuma cilvēkus ar Alcheimera slimību

Polifarmācija, ko parasti definē kā piecu vai vairāk medikamentu lietošanu katru dienu, ir būtiska veselības aprūpes problēma, kas ietekmē vairāk nekā 30 % vecāka gadagājuma pieaugušo. Tā ir saistīta ar nelabvēlīgiem veselības iznākumiem, piemēram, kritieniem, medikamentu mijiedarbību, hospitalizācijām un pat nāvi.

Doctus

Kuru neiroloģisku slimību gadījumā pacienti visbiežāk pieprasa eitanāziju un asistēto pašnāvību?

Pētījuma mērķis bija identificēt, kādu neiroloģisku slimību gadījumā visbiežāk tiek pieprasīta eitanāzija un asistētā pašnāvība tajās valstīs, kurās šīs medicīniskās procedūras ir likumīgas. Demence, motoneironu slimība, multiplā skleroze un Parkinsona slimība visbiežāk motivē pacientus pieprasīt eitanāziju vai asistēto pašnāvību. Ar demenci saistītie pieprasījumi veido lielāko grupu, to skaists pieaug un rada papildu ētiskus un juridiskus jautājumus šo pacientu lemtspējas samazināšanās dēļ.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U