Slimības agrīnā dzīves periodā un to saistība ar bērnu trūkumu vēlākos gados
Bērnu nav 25 % vīriešu un 20 % sieviešu. Ir zināms, ka atsevišķas slimības saistītas ar neauglību, īpaši sieviešu populācijā, bet trūkst visaptveroša priekšstata par agrīnā dzīves posmā izslimotām slimībām un bērnu neesību vēlākos gados. Izmantojot valsts mēroga reģistrus, pētnieki analizēja informāciju par 414 agrīnas dzīves slimību diagnozēm 1,4 miljoniem sieviešu, kas dzimušas no 1956. līdz 1973. gadam, un 1,1 miljonam vīriešu, kas dzimuši no 1956. līdz 1968. gadam. Visi bija dzīvi 16 gadu vecumā, neemigrēja un reproduktīvais vecums viņiem lielākoties bija līdz 2018. gada beigām (definēts kā 45 gadi sievietēm un 50 gadi vīriešiem).
Pētījuma galvenās analīzes koncentrējās uz 71 524 pilnu māsu un 77 622 pilnu brāļu pāriem, kuriem bija atšķirības bērnu statusā. Interesanti, ka līdzīgāka saistība starp slimībām un bezbērnību bija bezbērnu indivīdiem un viņu brāļiem un māsām, kuriem bija tikai viens bērns, nekā tiem, kam bija vairāk bērnu.
No 74 slimībām, kas būtiski saistītas ar bērnu trūkumu vismaz viena dzimuma pārstāvjiem, vairāk nekā puse bija psihiskās uzvedības traucējumi. Turklāt tika atklātas vairākas jaunas saistības starp slimībām un bērnu neesību, piemēram, autoimūnas un iekaisuma slimības.
Bērnu nebija ¼ no 1,1 miljona pētīto vīriešu un 16,6 % no 1,4 miljoniem sieviešu. Dalībniekiem ar zemāku izglītības līmeni Somijā un Zviedrijā bija lielāka iespēja palikt bez bērniem iepretī iedzīvotāju kopskaitam, un indivīda bērnu statuss īpaši bija saistīts ar viņa vecāku izglītības līmeni.
Pētnieki novēroja arī būtiskas dzimumu atšķirības starp slimībām un bērnu neesību, piemēram, vīriešiem spēcīgāku saistību ar bērnu neesību uzrādīja šizofrēnija un akūta alkohola intoksikācija, bet sievietēm — ar cukura diabētu saistītas slimības un iedzimtas anomālijas.
Dzimuma atšķirības bija pamanāmas slimības sākuma vecumā, ar spēcīgāku saistību agrāk sievietēm, kam slimība diagnosticēta 21—25 gadu vecumā, un vēlāk vīriešiem, kam slimība diagnosticēta 26—30 gadu vecumā. Piemēram, sievietēm, kam diagnosticēta aptaukošanās, bezbērnības līmenis bija augstāks, ja viņām sākotnējā diagnoze bija noteikta 16—20 gadu vecumā, nekā sievietēm, kam šī diagnoze apstiprināta vēlāk.
Pētījums atklāja arī to, ka būtiska loma saistībā starp slimībām un bezbērnu stāvokli bijusi partnera neesamībai (29,3 % sieviešu, 37,9 % vīriešu). Bezbērnu indivīdiem bija divreiz lielāka iespēja būt vientuļiem, savukārt sešas slimības sievietēm un 11 vīriešiem joprojām saistītas ar bezbērnu trūkumu arī partneriem.
Pētījumā atzīts, ka nepieciešami gan papildu dati, lai atšķirtu brīvprātīgas un piespiedu bezbērnības sekas, gan tālāki pētījumi, lai uzlabotu rezultātu vispārināmību ārpus Ziemeļvalstīm un jaunākajām kohortām ar attīstošām ārstēšanas metodēm, reproduktīvo un partnerattiecību praksi.
AVOTS: Liu A, Akimova ET, Ding X, et al. Evidence from Finland and Sweden on the relationship between early-life diseases and lifetime childlessness in men and women. Nature Human Behaviour, 2023.