Skriešana samazina mirstības risku
Ir labi zināms un pierādīts, ka fiziskās aktivitātes pasargā no sirds slimībām un ir viens no galvenajiem nosacījumiem veselīgai dzīvei, tomēr līdz šim nebija skaidrs, vai ir veselības ieguvumi arī tad, ja fiziskās aktivitātes ir mazāk nekā 75 minūtes nedēļā un mazākas intensitātes, nekā rekomendē Pasaules Veselības organizācija. 
Pētnieki analizēja 55 137 pieaugušos vecumā no 18 līdz 100 gadiem, kopējais novērošanas laiks bija 15 gadi. Pētnieki meklēja saistību starp skriešanu un ilgdzīvošanu. Novērošanas periodā tika konstatēti 3413 nāves gadījumu, no tiem 1217 kardiovaskulāru slimību dēļ. Pētījuma populācijā 24% dalībnieki atzīmēja, ka skriešana ir daļa no viņu brīvā laika pavadīšanas.
Skrējējiem konstatēja par 30% zemāku visu cēloņu mirstības risku un par 45% zemāku mirstības risku no sirds slimībām vai insulta, nekā tiem dalībniekiem, kuri neskrēja.
Tāpat pētnieki norāda, ka skriešanas veicināšana ir būtiski svarīga arī, lai veicinātu nesmēķēšanu, mazinātu aptaukošanos vai hipertensiju. Ieguvumi tika novēroti neatkarīgi no skriešanas ilguma, distances garuma, biežuma vai ātruma. Ieguvumi no skriešanas bija arī neskatoties uz dzimumu, vecumu, ķermeņa masas indeksu, veselība stāvokli, smēķēšanas statusu vai alkohola lietošanu.
Pētījums pierādīja, ka dalībniekiem, kuri skrēja mazāk kā 51 minūti, mazāka kā 6 jūdzes, lēnāk par 6 jūdzēm stundā, vai vienu vai divas reizes nedēļā, bija zemāks nāves risks, nekā tiem, kuri neskrēja nemaz. Pētnieki atklāja, ka ieguvumi attiecībā uz nāves riska samazinājumu ir vienādi gan tiem, kuri skrien mazāk par stundu nedēļā, gan tiem, kuri skrien vairāk par trīs stundām nedēļā. Tas liek domāt, ka vairāk nenozīmē labāk, attiecībā uz skriešanu un ilgdzīvošanu.
Pētnieki analizēja arī skriešanas paradumus un atklāja, ka tiem, kuri regulāri skrien vismaz sešus gadus, ir labāki veselības ieguvumi, ar 29% zemāku mirstības risku visu cēloņu dēļ un 50% zemāku mirstības risku sirds slimību vai insulta dēļ.
Tā kā laika trūkums ir viens no spēcīgākajiem šķēršļiem fizisko aktivitāšu veikšanai, tad pētījuma rezultāti varētu motivēt cilvēkus uzsākt skriešanu un to turpināt, lai sasniegtu veselības mērķus. Skriešana ir piemērotākā fiziskā aktivitāte veseliem, bet sēdošu darbu strādājošiem cilvēkiem. Turklāt nav jāskrien daudz stundas, gari kilometri un lielā ātrumā, ieguvums ir arī no īsākiem skrējieniem lēnākā tempā, galvenais nosacījums ir regularitāte.
Pirmavots: Duck-chul Lee, Russell R. Pate, Carl J. Lavie, Xuemei Sui, Timothy S. Church, Steven N. Blair. Leisure-Time Running Reduces All-Cause and Cardiovascular Mortality Risk. Journal of the American College of Cardiology, 2014; 64 (5): 472.
Foto: Eduards Pildavs