Skriešana ir populāra un ērta brīvā laika fiziskā aktivitāte, kurai ir nozīmīga ietekme uz ilgdzīvošanu. Kopumā skrējējiem ir par 25 – 40 % zemāks priekšlaicīgas nāves risks un vidējais dzīves ilgums ir vidēji par 3 gadiem garāks nekā tiem, kuri neskrien.
Nesen izskanēja jautājums par ieguvumiem veselībai no skriešanas, salīdzinājumā ar citiem fizisko aktivitāšu veidiem. Šajā apskatā detalizēti izpētīti dažādi atklājumi saistībā ar skriešanu un tās ietekmi uz veselības iznākumiem un priekšlaicīgu nāvi, kā arī aplūkoti iespējamie cēloņi skriešanas saistībai ar aizsardzību pret hroniskām slimībām un ilgdzīvošanu.
Ir vairāki lieli populācijā balstīti kohorta pētījumi, kuros analizēta visu cēloņu mirstība un citi veselības iznākumi skrējējiem salīdzinājumā ar neskrējējiem. Kopumā šajos pētījumos secināts, ka pēc samērošanas pēc vecuma un dzimuma, skrējējiem ir par 30 – 45% zemāks visu cēloņu mirstības risks. Pēc tālākas jaucējfaktoru (smēķēšanas statuss, alkohola lietošana, sociālekonomiskie mainīgie, ķermeņa masas indekss un citas fiziskās aktivitātes) kontrolēšanas vēl arvien novēro nozīmīgu visu cēloņu mirstības riska samazinājumu un priekšlaicīgas nāves riska samazinājumu par 25 – 40 %.
Skriešana aizsargā pret sirds un asinsvadu slimībām un ļaundabīgiem audzējiem. Skrējējiem ir par 45 – 70 % zemāks mirstības risks no sirds un asinsvadu slimībām, kā arī par 30 – 50 % zemāks mirstības risks no ļaundabīgiem audzējiem, salīdzinot ar neskrējējiem.
Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka 6 % no visām priekšlaicīgajām nāvēm ir saistītas ar mazkustīgumu.
Citā apskatā minēts, ka mazkustīgums ir cēlonis 9% visu cēloņu mirstībai visā pasaulē. Mazkustīgums ir minēts kā ceturtais vadošais mirstības riska faktors.
Vai skriešana ir pārāka par citām fiziskajām aktivitātēm?
Uz šo jautājumu mēģināja atbildēt pētījumā un secināja, ka tomēr vislielākais mirstības risks samazinājums (43 %) ir tad, ja skrējējs nodarbojas arī ar citām fiziskām aktivitātēm.
Vai skriešana ietekmē ilgdzīvošanu?
Vienā pētījumā atklāts, ka skrējēji dzīvo par 3,2 gadiem ilgāk nekā neskrējēji. Dānijā veiktā pētījumā atklāja, ka skrējēji vīrieši dzīvo 2,6 gadus ilgāk un sievietes 3,1 gadu ilgāk nekā neskrējēji. Tomēr jānorāda, ka ne tikai skriešana ir saistīta ar ilgdzīvošanu, arī citas fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē ilgdzīvošanu.
Vai var skriet par daudz?
ažos pētījumos atklāts, ka pārmērīgas izturības aktivitātes, var radīt negatīvas izmaiņas sirds struktūrās un funkcijās. Pētījumā ar 52 755 90 km distanču slēpošanas dalībniekiem atklāja, ka tiem, kuri finišēja vairākas sacensībās bija augstāks ātriju fibrilācijas attīstības risks 10 gadu novērošanas laikā. Līdzīgi rezultāti iegūti arī citos pētījumos. Novērots, ka skrējējiem, kas skrien bieži ir nedaudz augstāka izmainītas EKG izplatība, nekā mēreniem skrējējiem.
Ir pietiekami daudz pierādījumu, ka skriešana sniedz ieguvumus veselībai un pasargā no saslimšanas ar hroniskām slimībām un priekšlaicīgas nāves. Protams, jāņem vērā, ka ne visiem cilvēkiem ir ieteicama skriešana, bet katram ir jāizvēlas kāda sev piemērota fiziskā aktivitāte.
AVOTS: Lee D-c, Brellenthin AG, Thompson PD, et al. Running as a Key Lifestyle Medicine for Longevity. Progress in Cardiovascular Diseases. https://doi.org/10.1016/j.pcad.2017.03.005
