Sirds muskuli smēķēšana bojā vairāk, nekā līdz šim tika uzskatīts
Pētījuma autore Dr. Eva Holt no Herlev un Gentofte slimnīcas Kopenhāgenā, Dānijā: “Labi zināms, ka smēķēšana rada artēriju nosprostošanos, izraisot koronāro sirds slimību un insultu. Mūsu pētījums liecina, ka smēķēšana sirds muskuli padara biezāku un vājāku. Tas nozīmē, ka smēķētājiem ir mazāks asiņu tilpums kreisajā sirds kambarī un mazāks spēks to izsūknēšanai pārējās ķermeņa daļās. Jo vairāk smēķējat, jo sliktāka kļūst jūsu sirds darbība. Sirds zināmā mērā var atgūties pēc smēķēšanas atmešanas, tāpēc nekad nav par vēlu atmest.”
PVO dati rāda, ka tabaka ik gadu nogalina vairāk nekā astoņus miljonus cilvēku. Cigarešu smēķēšana izraisa 50 % no visiem smēķētāju nāves gadījumiem, no kuriem var izvairīties, un puse no tiem ir saistīta ar tādām aterosklerotiskām sirds un asinsvadu sistēmas slimībām kā infarkts un insults. Smēķēšanas kaitīgā ietekme uz artērijām un artēriju slimībām (infarktu, insultu u.c.) ir labi pierādīta.
Tāpat pētījumi liecina, ka smēķēšana saistīta ar lielāku risku sirds mazspējas attīstībai, kad sirds muskulis asinis pa ķermeni nepumpē tik labi, cik vajadzētu, parasti tāpēc, ka tas ir pārāk vājš vai stīvs. Tas nozīmē, ka organisms nesaņem skābekli un barības vielas, kas nepieciešamas normālai organisma darbībai. Saistība starp smēķēšanu un sirds struktūru un darbību nav pilnībā izpētīta. Dr. Evas Holtas komanda pētīja, vai smēķēšana saistīta ar izmaiņām sirds struktūrā un funkcijās cilvēkiem bez sirds un asinsvadu sistēmas slimībām un kā to ietekmē smēķēšanas paraduma maiņa.
Pētījumā tika izmantoti dati no 5. Kopenhāgenas sirds slimību pētījuma, kurā tika pētīti sirds un asinsvadu sistēmas riska faktori un slimības vispārējā populācijā. Tika reģistrēti 3874 dalībnieki vecumā no 20 līdz 99 gadiem bez sirds slimībām, viņi aizpildīja anketu, kuru pētnieki izmantoja tam, lai iegūtu informāciju par smēķēšanas vēsturi un novērtētu paciņgadus, kas ir mūžā izsmēķēto cigarešu skaits. Viens paciņgads tiek definēts kā 20 cigarešu izsmēķēšana katru dienu vienu gadu.
Dalībniekiem tika veikta ehokardiogrāfija, kas sniedz informāciju par sirds struktūru un to, cik labi tā darbojas. Pētnieki salīdzināja pašreizējo smēķētāju un nekad nesmēķējušo cilvēku ehokardiogrāfijas mērījumus, dalībniekus samērojot pēc vecuma, dzimuma, ķermeņa masas indeksa, hipertensijas, holesterīna līmeņa, cukura diabēta un plaušu funkcijas.
Dalībnieku vidējais vecums bija 56 gadi2, 43 % sieviešu. Gandrīz katrs piektais dalībnieks bija pašreizējais smēķētājs (18,6 %), 40,9 % bija bijušie smēķētāji, nekad nebija smēķējuši 40,5 %. Salīdzinot ar tiem, kas nekad nesmēķēja, Pašreizējiem smēķētājiem bija biezāka, vājāka un smagāka sirds nekā nekad nesmēķējušajiem cilvēkiem. Jo vairāk nosmēķēto paciņgadu, jo nepilnvērtīgāka asiņu sūknēšana. Dr. Holta: “Mēs noskaidrojām, ka pašreizējā smēķēšana un uzkrātie paciņgadi saistīti ar sirds kreisā kambara struktūras un funkcijas pasliktināšanos. Turklāt vairāk nekā desmit gadu periodā tiem, kuri turpināja smēķēt, attīstījās biezāka, smagāka un vājāka sirds, kas mazāk spēj sūknēt asinis, salīdzinot ar nekad nesmēķējušajiem vai šo ieradumu atmetušajiem. Mūsu pētījums liecina, ka smēķēšana ne tikai bojā asinsvadus, bet arī tieši kaitē sirdij. Labā ziņa ir tā, ka, atsakoties no smēķēšanas, daži bojājumi ir atgriezeniski.”
AVOTS: European Society of Cardiology. Smoking is even more damaging to the heart than previously thought. ScienceDaily, 25 August 2022.