Sirds komplikāciju risks pēc smagām operācijas ir lielāks, nekā tika domāts iepriekš
Pētījumā izvērtēja augsta riska pacientus — 65—85 gadus un 45—64 gadus vecus cilvēkus ar sirds—asinsvadu sistēmas slimībām (koronāro artēriju slimību, perifēro artēriju slimību vai iepriekšēju insultu). Visiem pacientiem tika veiktas ne–sirds operācijas, pēc kurām viņiem vismaz vienu nakti bija jāuzturas slimnīcā. Procedūru veidi bija viscerāla, ortopēdiska, traumas, asinsvadu, uroloģiska, mugurkaula un krūškurvja operācija.
Pētījumā piedalījās 2265 pacienti (vidējais vecums 73 gadi, 43 % sieviešu). Pēc operācijas pacientus novēroja vienu gadu sirdslēkmes, sirds mazspējas, sirds ritma traucējumu un nāves sirds—asinsvadu sistēmas slimību dēļ. Lai atklātu asimptomātiskas sirdslēkmes, visiem pacientiem, atrodoties slimnīcā, tika veikti sērijveida troponīna mērījumi.
Aptuveni vienam no septiņiem pacientiem (15 %) 30 dienu laikā pēc operācijas bija vismaz viena sirds komplikācija. Vislielākais sirds komplikāciju biežums 30 dienu laikā bija pacientiem, kam tika veikta krūškurvja operācija (22 %), asinsvadu ķirurģija (21 %) un operācija traumas dēļ (19 %). Katram piektajam pacientam (21 %) viena gada laikā bija vismaz viena sirds komplikācija.
Pētnieki norāda uz negaidītajiem rezultātiem, jo netika gaidīts, ka tik daudziem cilvēkiem pēc operācijas varētu attīstīties sirds slimību komplikācijas. Šis bija pirmais pētījums, kurā novēroja pacientus uz asimptomātisku sirds infarktu pēc operācijas. Šiem pacientiem bija lielāks sirds komplikāciju risks. Trešdaļai pacientu, kam bija asimptomātisks miokarda infarkts, attīstījās vēl vismaz viena sirds komplikācija.
Lielākā daļa komplikāciju attīstījās pirmajās 30 dienās pēc operācijas, īpaši pirmajā nedēļā.
AVOTS: Sazgary L, et al. Incidence of major adverse cardiac events following non-cardiac surgery. Eur Heart J Acute Cardiovasc Care, 2020.