Ņujorkas universitātes profesore, dietoloģe Lisa Sasson rekomendē 7 ieteikumus, kā veselīgi nosvinēt Lieldienas, lai pēc svētkiem nebūtu pašpārmetumi. Vēlam saviem lasītājiem priecīgas, saulainas un drošas Lieldienas!
Izbaudiet katru kumosu - ir brīvdienas! Ēdat ko vēlaties un izbaudiet glāzi vīna. Liedzot sev kaut ko, pastāv risks, ka varat pārēsties emocionālos brīžos vai tad, kad pēc kaut kā ļoti alkstat. Brīvdienas ir laiks atmiņu veidošanai un kvalitatīva laika pavadīšanai kopā ar ģimeni, kad var atļauties apēst arī dažus gardumus un izbaudīt ēdienu, nejūtoties par to vainīgiem.
Pārskatiet tradīcijas - Jūsu ģimenei ir tradīcija Lieldienās ēst cepeti. Laba ideja ir saglabāt gaļu pēc iespējas ilgāk svaigu, tādēļ dietoloģe iesaka cepeti gatavot veselīgi, piemēram, grillēt.
Ņemiet līdzi savas veselīgās uzkodas, ja raizējaties, ka ballītē, kuru apmeklēsiet nebūs pietiekami daudz veselīgu uzkodu. Vienmēr laba ideja ir nākt ciemos ar savu ciemakukuli. Ja esat veselīga dzīvesveida piekritējs, ņemat līdzi šķīvi ar veselīgiem gardumiem. Dārzeņu un augļu čipsi vienmēr ir gudra izvēle.
Izvēlies veselīgu desertu - dietoloģe iesaka cept pīrāgu ar plānu mīklas kārtu, piemēram, cepeškrāsnī uz plānas mīklas kārtas cep svaigus ābolus un bumbierus, kas apslacī ar mazliet sviesta un kanēļa. Lai deserts būtu vēl gardāks to var pasniegt kopā ar maz kaloriju saldētu jogurtu.
Nesverieties pirms un pēc Lieldienām. Tā ir sevis spīdzināšana. Izmantojiet savu apģērbu par barometru un nesatraucaties par lieku kilogramu vai diviem. Galvenais atcerēties, ka ir svētki, pēc svētkiem varēsiet atgriezties pie veselīgās diētas.
Slēpiet Lieldienu konfektes... no sevis - ir labi iegādāties konfektes uz svētkiem, bet neturiet tās acu priekšā visas svētku dienas, nolieciet tās nostāk no acīm, lai katru reizi, ejot tām garām, roka nesniedzas pēc tām.
Izvēlieties piemērotu apģērbu - pārāk plats apģērbs nozīmē pārāk daudz apēsta ēdiena. Tādēļ svētkos valkājiet apģērbu, kurā jūtaties komfortabli, bet kurš Jums nav par lielu. Jo vaļīgāks būs Jūsu apģērbs, jo lielāka iespējamība, ka pārēdīsieties.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.
Zināms, ka HOPS pacientiem ir paaugstināts plaušu vēža attīstības risks. Bet vai risks saglabājas augsts arī pēc tādu līdzfaktoru kā smēķēšana, vecums, dzimums, ĶMI un blakusslimību izslēgšanas no vienādojuma?
Tumora nekrozes faktora (TNF) inhibitori tiek plaši lietoti dažādu autoimūnu slimību ārstēšanā. Tomēr, šobrīd notiek aktīvas diskusijas par to, kādi ir riski iekaisīgu CNS slimību attīstībai pēc šo medikamentu lietošanas. Tāpat nav skaidrs, vai šis risks mainās atkarībā no no autoimūnas slimības vai konkrēta TNF inhibitora.
Jaunas meta-analīzes rezultāti liecina, ka spilgtas gaismas terapija (BLT) ir saistīta ar 41 % remisijas līmeni pacientiem ar nesezonāliem depresīviem traucējumiem, kas ir ievērojami augstāks nekā remisijas līmenis, kas ziņots ar citām ārstēšanas metodēm.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.
Jaunākie ASV pētījumu dati rāda, ka FDA (US Food and Drug Administration) melnās kastes brīdinājumi antidepresantiem tieši pretēji iecerētajam, saistīti ar suicidalitātes pieaugumu un psihiskās veselības pasliktināšanos jauniem pacientiem ar depresiju.
Rakstā, kas publicēts Doctus 2024. gada septembra numurā, prof. Mackevičs ar komandu ieskicēja hipotireozes izpausmes, kas aizkavē pareizas diagnozes noteikšanu, jo nav tik klasiskas, — anēmiju, dislipidēmiju, garastāvokļa svārstības. Šajā numurā skaidrota hipotireozes saistība ar hipogonādismu.
Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.
Osteoporoze ir hroniska slimība, kurai raksturīgs zems kaulu minerālblīvums, izmainīta kaulu mikroarhitektūra, tāpēc samazinās kaulu kvalitāte un palielinās lūzumu risks. [1] Rakstā apkopota informācija par indikācijām DEXA izmeklējumam, osteoporozes diagnostiku, ārstēšanas iespējām.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Saaukstēšanās — angliski common cold: tulkojot sagaidām, ka tā ir vienkārša, parasta slimība. Tātad tveram viegli! Bet tajā pašā laikā saaukstēšanās ir viens no galvenajiem iemesliem īslaicīgai darbnespējai, kā arī nozīmīgs slogs primārajā aprūpē, sākoties rudens sezonai.
Bronhiālā astma (BA), hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), tuberkuloze (TB) — uz pulmonologu un ģimenes ārstu pleciem gulstas gan bērnu, gan pieaugušo pārvaldība. Rubrikā “Ģimenes ārsts jautā” iztirzāti teju divdesmit jautājumi bērnu un pieaugušo pulmonoloģijas lauciņā, uz kuriem atbildes sniedz vadošie jomas speciālisti Latvijā.
“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.
Zināms, ka HOPS pacientiem ir paaugstināts plaušu vēža attīstības risks. Bet vai risks saglabājas augsts arī pēc tādu līdzfaktoru kā smēķēšana, vecums, dzimums, ĶMI un blakusslimību izslēgšanas no vienādojuma?
