Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Rūpnieciski apstrādāta gaļa un sirds mazspēja

Doctus
Vīriešiem, kuri uzturā lieto rūpnieciski apstrādātu sarkano gaļu, ir paaugstināts risks saslimt ar sirds mazspēju un nomirt sirds mazspējas dēļ, secināts pētījumā, kurš publicēts žurnālā Circulation: Heart Failure.

Pētījums tika veikts ar zviedru vīriešu kohortu, lai salīdzinātu efektus uz veselību no rūpnieciski pārstrādātas gaļas un nepārstrādātas. Pētījumā iekļāva 37 035 vīriešus vecumā starp 45 un 79 gadiem, kuriem anamnēzē nebija sirds mazspēja, išēmiska sirds slimība vai ļaundabīgs audzējs. Pētījuma dalībnieki aizpildīja aptaujas anketu par uztura paradumiem un citiem dzīvesveida faktoriem. Pētnieki dalībniekus novēroja no 1998.gada līdz sirds mazspējas diagnozei, nāvei vai līdz 2010.gada beigām. Pētījuma sākumā dalībnieki izpildīja aptaujas anketu ar 96 jautājumiem. Par rūpnieciski apstrādātu gaļu uzskatīja desas, aukstos kūpinājumus, asins pudiņus/ asinsdesas un citus līdzīgus produktus.

Pēc gandrīz 12 gadu novērošanas, pētnieki secināja.

  • Sirds mazspēju diagnosticēja 2891 vīrietim un tika konstatēti 266 nāves gadījumi sirds mazspējas dēļ.
  • Vīriešiem, kuri uzturā lietoja rūpnieciski apstrādātu sarkano gaļu (75 un vairāk grami dienā), bija par 28% augstākas sirds mazspējas attīstības risks nekā tiem, kuri ēda mazāk (25 vai mazāk grami dienā).
  • Vīriešiem, kuri ēda ļoti rūpnieciski apstrādātu sarkano gaļu bija divas reizes augstāks nāves risks sirds mazspējas dēļ, salīdzinot ar vīriešiem, kuri ēda mazāk pārstrādātu gaļu.
  • Par katriem ikdienas apēstajiem 50 gramiem (piemēram, 1 - 2 šķiņķa šķēles) apstrādātas gaļas sirds mazspējas risks pieauga par 8% un nāves risks sirds mazspējas dēļ pieauga par 38%.
  • Vīriešiem, kuri ēda rūpnieciski neapstrādātu gaļu netika novērots saslimstības pieaugums ar sirds mazspēju vai nāve sirds mazspējas dēļ.

Šī pētījuma rezultāti ir līdzīgi iepriekš veiktu pētījumu rezultātiem, kuros secināja, ka apstrādātas sarkanās gaļas lietošana uzturā sirds mazspējas attīstības risku paaugstina par 24%.

Pētnieki iesaka izvairīties no rūpnieciski apstrādātas gaļas lietošanas uzturā, lai mazinātu sirds mazspējas un citu sirds un asinsvadu slimību risku. Pētnieki lēš, ka līdzīgi rezultāti būs arī pētījumā ar sievietēm. 

Pirmavots: Joanna Kaluza, Agneta Åkesson, and Alicja Wolk. Processed and Unprocessed Red Meat Consumption and Risk of Heart Failure: A Prospective Study of Men. Circ Heart Fail., June 12 2014.

 

Saistītie raksti

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Plaušu slimības pieaugušajiem un bērniem. Ģimenes ārsta jautājumi speciālistam

Bronhiālā astma (BA), hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), tuberkuloze (TB) — uz pulmonologu un ģimenes ārstu pleciem gulstas gan bērnu, gan pieaugušo pārvaldība. Rubrikā “Ģimenes ārsts jautā” iztirzāti teju divdesmit jautājumi bērnu un pieaugušo pulmonoloģijas lauciņā, uz kuriem atbildes sniedz vadošie jomas speciālisti Latvijā.

J. Aleksejeva, R. Plaude–Dedele, I. Kroiča, I. Grantiņa, D. Gaidule–Logina, I. Ozere

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U