Čūlainais kolīts (ČK) ietilpst iekaisīgo zarnu slimību grupā, kas ir hroniska, sistēmiska autoimūna slimība, kas nav pilnībā izārstējama.
[1] Joprojām notiek pētījumi, lai piemeklētu pēc iespējas efektīvāku terapiju, kas, bloķējot iekaisuma kaskādes, spētu panākt klīnisku un endoskopisku remisiju, tādejādi uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti un samazinot operatīvas terapijas risku. Pētījumā
[2] noskaidrots, ka risankizumabs veicina klīniskās remisijas ātrumu pacientiem ar vidēji smagu un smagu ČK.
Risankizumabs
Humanizēta imūnglobulīna G1 (IgG1) monoklonāla antiviela, kas selektīvi ar augstu afinitāti saistās ar cilvēka citokīna interleikīna-23 (IL-23) p19 apakšvienību, nesaistoties ar IL-12, un inhibē mijiedarbību ar IL-23 receptoru kompleksu. [3] IL-23 ir iekaisuma un imūnās sistēmas atbildes reakcijās iesaistīts citokīns. Bloķējot IL-23 un tā receptora saistīšanos, risankizumabs inhibē no IL-23 atkarīgos šūnu signālus un iekaisumu veicinošo citokīnu izdalīšanos. Pētījuma mērķis bija novērtēt risankizumaba efektivitāti un drošību, ja to lieto kā indukcijas un uzturošo terapiju pacientiem ar ČK, izvērtējot vai pacientiem ar vidēji smagu vai smagu aktīvu ČK risankizumabs uzlabo klīniskās remisijas rādītājus salīdzinājumā ar placebo.
Pētījuma norise
Tika veikti divi nejaušināti 3. fāzes klīniskie pētījumi. Indukcijas izmēģinājums tika veikts 261 klīniskā centrā (41 valstī), un tajā piedalījās 977 pacienti laika posmā no 2020. gada 5. novembra līdz 2022. gada 4. augustam (pēdējā novērošana - 2023. gada 16. maijā). Uzturošā pārbaude tika veikta 238 klīniskos centros (37 valstīs), un tajā no 2018. gada 28. augusta līdz 2022. gada 30. martam tika iekļauti 754 pacienti (pēdējā novērošana - 2023. gada 11. aprīlī). Atbilstošajiem pacientiem bija vidēji smags līdz smagi aktīvs ČK, anamnēzē nepanesība vai neadekvāta reakcija uz vienu vai vairākām tradicionālām terapijām, uzlabotajām terapijām vai abiem terapijas veidiem, kā arī iepriekš nav lietots risankizumabs.
Indukcijas pētījumā pacienti tika nejaušināti 2:1, lai intravenozi saņemtu 1200 mg risankizumaba vai placebo 0., 4. un 8. nedēļā. Uzturošā pētījuma ietvaros pacienti ar klīnisku atbildes reakciju (noteikta, izmantojot pielāgoto Mayo skalu) pēc intravenozas ārstēšanas ar risankizumabu tika nejaušināti 1:1:1, lai saņemtu subkutānu ārstēšanu ar 180 mg vai 360 mg risankizumaba vai placebo ik pēc 8 nedēļām 52 nedēļas.
Pētījuma rezultāti
Primārais iznākums bija klīniska remisija (izkārnījumu biežuma rādītājs ≤ 1 un nebija lielāks par sākotnējo līmeni, taisnās zarnas asiņošanas rādītājs - 0) 12. nedēļā indukcijas pētījumā un 52. nedēļā uzturošā pētījumā. No 975 indukcijas pētījumā analizētajiem pacientiem (vidējais vecums 42,1 gadi (SD, 13,8); 586/973 (60,1 %) bija vīrieši) klīniskās remisijas rādītāji 12. nedēļā bija 132/650 (20,3 %) pēc 1200 mg risankizumaba un 20/325 (6,2 %) pēc placebo saņemšanas (pielāgota atšķirība starp grupām, 14,0 % (95% TI, 10,0–18,0 %), P < 001). No 548 pacientiem, kas analizēti uzturēšanas pētījumā (vidējais vecums 40,9 gadi (SD, 14,0); 313 (57,1 %) bija vīrieši), klīniskās remisijas rādītāji 52. nedēļā bija 72/179 (40,2 %) pēc 180 mg risankizumaba, 70/186 (37,6 %) pēc 360 mg risankizumaba un 46/183 (25,1 %) pēc placebo saņemšanas (pielāgota atšķirība starp grupām 180 mg risankizumaba pret placebo, 16,5 % (97,3 % TI, 6,1–26,6%), P < 001, koriģētā starpība starp grupām 360 mg risankizumaba un placebo, 14,2 % (97,5% TI).
Secinājumi
Salīdzinot ar placebo, risankizumabs uzlabo klīniskās remisijas rādītājus indukcijas un uzturēšanas pētījumā pacientiem ar vidēji smagu vai smagu ČK; attiecīgi 12. nedēļā klīniskās remisijas rādītājs 20,3% pret placebo rādījumu 6,2%; pēc 180 mg risankizumaba un 360 mg risankizumaba klīniskās remisijas rādītāji attiecīgi 40,2% un 37,6%, salīdzinot ar placebo rādījumu 25,1%. Tomēr ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai noteiktu ieguvumus pēc 52 nedēļu novērošanas, un lai saprastu, cik efektīvs ir šis preparāts salīdzinot ar citiem monoklonālo antivielu medikamentiem.
