Protona sūkņu inhibitoru lietošana saistīta ar paaugstinātu pneimonijas risku pacientiem ar demenci
Pētījumā iekļāva 786 pacientus ar demenci, kuri lietoja PSI (gadījuma grupa) un 786 pacientus ar demenci, kuri nelietoja PSI (kontroles grupa). Primārais iznākums bija pneimonijas attīstība. Pneimonijas risks tika rēķināts, izmantojot Koks proporcionālo draudu modeli.
Pneimonijas incidence bija lielāka starp pacientiem, kuri lietoja PSI (HR=1,89; 95 % TI [1,51 – 2,37]). Koks modelis arī uzrādīja, ka vecums (HR=1,05; 95 % TI [1,03 – 1,06]), vīrieša dzimums (HR=1,57; 95 %TI [1,25 – 1,98]), cerebrovaskulāra slimība anamnēzē (HR=1,30; 95 % TI [1,04 – 1,62]), hroniska plaušu slimība (HR=1,39; 95 % TI [1,09 – 1,76]), sastrēguma sirds mazspēja (HR=1,54; 95 % TI [1,22 – 2,13]) un antipsihotisko medikamentu lietošana (HR=1,29; 95 % TI [1,03 – 1,61]) ir neatkarīgi pneimonijas riska faktori. Savukārt holīnesterāzes inhibitoru un histamīna 2 receptoru antagonistu lietošana ir saistīta ar zemāku pnemonijas risku.
Pētnieki secināja, ka PSI lietošana pacientiem ar demenci ir saistīta ar par 89 % paaugstinātu pneimonijas risku.
AVOTS: Ho SW, Teng YH, Yang SF, et al. Association of Proton Pump Inhibitors Usage With Risk of Pneumonia in Dementia Patients. J Am Geriatr Soc. 2017;65(7):1441-1447.