Pierādīta saistība starp elektronisko cigarešu lietošanu un astmu
E-cigarešu lietotāji, kas nekad nav smēķējuši klasiskās cigaretes, ir unikāla jauniešu grupa, kurai var būt paaugstināts bronhu hiperreaktivitātes un astmas attīstības risks. Ņemot vērā sabiedrības veselības bažas par e-cigarešu lietošanas iespējamo ietekmi uz plaušu veselību, pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp e-cigarešu lietošanu un astmu starp tiem, kuri nekad nav smēķējuši klasiskās cigaretes.
Pētījumā apvienoja 2016. un 2017. gada datus no uzvedības riska faktoru uzraudzības sistēmas (BRFSS) un lielas, šķērsgriezuma telefona aptaujas par pieaugušajiem no 18 gadu vecuma ASV. Pētījumā iekļāva 402 822 dalībniekus, kuri nav smēķējuši klasiskās cigaretes (mūža laikā <100 cigaretes). E-cigarešu lietošanu klasificēja kā ikdienas vai gadījuma lietojumu. Galvenais iznākums - astma - tika definēts kā astmas vēsture, par kuru ziņoja pats dalībnieks. Pētnieki novērtēja e-cigaretes lietošanas saistību ar astmu, izmantojot daudzfaktoru loģistisko regresiju, samērojot pēc vecuma, dzimuma, rases, ienākumiem, izglītības līmeņa un ķermeņa masas indeksa.
No 402 822 cigarešu nesmēķētājiem, 3103 (0,8 %) bija e-cigarešu lietotāji un 34 074 (8,5 %) bija astma. Mediānā e-cigarešu lietotāju vecuma grupa bija 18 – 24 gadi. E-cigarešu lietošana bija saistīta ar 39 % lielākām astmas attīstības izredzēm, salīdzinot ar e-cigarešu nelietotājiem (OR=1,39; 95 % TI [1,15 – 1,68]). Astmas attīstības izredzes pieauga līdz ar e-cigarešu lietošanas intensitāti. Astmas attīstības izredzes ir 1,31 (95 % TI [1,05 – 1,62]) neregulāriem lietotājiem un 1,73 (95 % TI [1,21 – 2,48]) ikdienas lietotājiem, salīdzinot ar tiem, kuri nelieto nemaz.
Pētnieki secina, ka e-cigarešu lietotājiem ir paaugstināts astmas risks pat tad, ja viņi nekad nav smēķējuši klasiskās cigaretes.
AVOTS: Osei AD, Mirbolouk M, Orimoloye OA, et al. The Association Between E-cigarette use and Asthma Among Never Combustible Cigarette Smokers.Behavioral Risk Factor Surveillance System (BRFSS) 2016 & 2017. BMC Pulm Med. 2019;19(180)