Pieci riska faktori bērnībā, kas var prognozēt infarktu un insultu pieaugušā vecumā
Bērnības kardiovaskulārie riska faktori paredz subklīniskas sirds un asinsvadu slimības pieaugušajiem, taču saikne ar klīniskiem notikumiem nav skaidra.
Perspektīvā kohortas pētījumā, kurā piedalījās Starptautiskā bērnu sirds un asinsvadu kohortu (i3C) konsorcija dalībnieki, tika novērtēts, vai bērnības riska faktori (vecumā no 3 līdz 19 gadiem) bija saistīti ar kardiovaskulāriem notikumiem pieaugušā vecumā pēc vidēji 35 gadu novērošanas. Ķermeņa masas indekss, sistoliskais asinsspiediens, kopējais holesterīna līmenis, triglicerīdu līmenis un jauniešu smēķēšana tika analizēti, izmantojot i3C atvasinātus vecuma un dzimuma z punktus un kombinētā riska z punktu skaitu, kas tika aprēķināts kā nesvērts piecu riska z punktu vidējais rādītājs. Kopā ar bērnības riska faktoriem tika analizēts matemātiski salīdzināms pieaugušo kombinētā riska z rādītājs (pirms jebkura kardiovaskulāra notikuma). Pētījuma rezultāti bija letāli kardiovaskulāri notikumi un letāli vai neletāli kardiovaskulāri notikumi, un analīzes tika veiktas, izmantojot proporcionālā riska regresiju.
Analizējot 319 letālus kardiovaskulārus notikumus, kas notika starp 38 589 dalībniekiem (49,7 % vīriešu un 15,0 % melnādaino; vidējais [±SD] vecums bērnības apmeklējumos, 11,8 ± 3,1 gads), letāla kardiovaskulāra notikuma riska attiecība pieaugušā vecumā bija no 1,30 (95 % ticamības intervāls [TI], 1,14 līdz 1,47) uz vienību kopējā holesterīna līmeņa z rādītāja palielinājums līdz 1,61 (95 % TI, 1,21 līdz 2,13) jauniešu smēķēšanai (jā pret nē). Letāla kardiovaskulāra notikuma riska attiecība pret kombinētā riska z punktu skaitu bija 2,71 (95% TI, 2,23 līdz 3,29) uz pieauguma vienību. Riska koeficienti un to 95 % ticamības intervāli letālu kardiovaskulāru notikumu analīzēs bija līdzīgi tiem, kas tika analizēti 779 letālu vai neletālu kardiovaskulāru notikumu analīzēs, kas notika starp 20 656 dalībniekiem, kurus varēja novērtēt attiecībā uz šo iznākumu. Analizējot 115 letālus kardiovaskulārus notikumus, kas radās 13 401 dalībnieka apakšgrupā (pieaugušo mērījumā 31,0 ± 5,6 gadus veci), kuriem bija dati par pieaugušo riska faktoriem, koriģētā riska attiecība pret bērnības kombinētā riska z punktu skaitu bija 3,54 (95% TI, 2,57 līdz 4,87) uz pieauguma vienību, un savstarpēji koriģētā riska attiecība attiecībā uz kombinētā riska z rādītāja izmaiņām no bērnības uz pieaugušo vecumu bija 2,88 (95% TI, 2,06 līdz 4,05) uz vienību. Rezultāti bija līdzīgi, analizējot 524 letālus vai neletālus kardiovaskulārus notikumus.
Šajā perspektīvajā kohortas pētījumā bērnības riska faktori un kombinētā riska z rādītāja izmaiņas bērnībā un pieaugušā vecumā bija saistītas ar sirds un asinsvadu notikumiem pusmūžā. Ķermeņa masas indekss, asinsspiediens, holesterīns, triglicerīdi un īpaši jauniešu smēķēšana agrā bērnībā bija klīniski saistīti ar kardiovaskulāriem notikumiem jau no 40 gadu vecuma.
AVOTS: Jacobs DR, Woo JG, Sinaiko AR, et al. Childhood Cardiovascular Risk Factors and Adult Cardiovascular Events. New England Journal of Medicine, 2022