PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Pētījumā konstatēts pārmērīgs kaitējums, ko pacientiem rada nevajadzīgi izrakstītas antibiotikas

Doctus
Pētījumā konstatēts pārmērīgs kaitējums, ko pacientiem rada nevajadzīgi izrakstītas antibiotikas
Freepik.com
Pārmērīga un neatbilstoša antibiotiku izrakstīšana ne tikai izraisa rezistenci pret antibiotikām, bet arī rada ievērojamu kaitējumu pacientam. Šis ir viens no visaptverošākajiem pētījumiem, kāds līdz šim ir veikts, lai dokumentētu pārmērīgas antibiotiku lietošanas ietekmi klīniskajā praksē.

Katru gadu ASV tiek izrakstīts tik daudz antibiotiku, ka kopējais daudzums sasniedz 80 % iedzīvotāju. Jaunajā pētījumā tika analizēti 51 miljona pacientu dati par 15 gadu periodu un galvenā uzmanība tika pievērsta augšējo elpceļu infekcijām, kurās antibiotikas bieži tiek izrakstītas nevajadzīgi, pārmērīga antibiotiku izrakstīšanas sastāda aptuveni 50 % no visiem izrakstīšanas gadījumiem.

Pētnieki analizēja gadījumus, kad pacienti ar augšējo elpošanas ceļu infekciju terapijā saņēma vai nesaņēma antibiotikas. Pēc tam tika analizēts, vai šiem pacientiem tika diagnosticēta caureja, kandidoze, Clostridium difficile infekcija vai šo blakusparādību kombinācija. Pētnieki atklāja, ka 62,4 % no visiem  pacientiem ar augšējo elpceļu infekciju tika izrakstīta antibiotiku recepte, kas atbilst iepriekš veiktu populācijā balstītu pētījumu rezultātiem. Pēc sākotnējām vizītēm 26 % no šiem pacientiem bija ambulatorā novērošanas vizīte 14 dienu laikā. Izredzes, ka pacientam tiks diagnosticēts nevēlams notikums, palielinājās par 30 % tiem, kuri lietoja antibiotikas. Blakusparādības pēc antibiotiku lietošanas tika konstatētas vienā no 300 receptēm atkarībā no izrakstītās antibiotikas vai vienā no 1150 receptēm kopumā.

Pētnieki arī atklāja, ka antibiotika Cefdinir bija ceturtā biežāk izrakstītā antibiotika šiem pacientiem, neskatoties uz to, ka recepšu vadlīnijās to reti iesaka kā piemērotu ārstēšanu vienkāršām augšējo elpceļu infekcijām. Šīm zālēm bija arī otrā lielākā iespēja izraisīt nevēlamu notikumu. Tas nozīmē, ka pacientiem tiek nozīmētas zāles, kas vai nu vispār nav vajadzīgas, vai arī maz ticams, ka tās ir vispiemērotākās zāles viņu stāvoklim un kas regulāri rada kaitējumu, sacīja pētnieks Dr. Karmikels.

Viņš piebilda, ka nevēlamo notikumu iespējamība, visticamāk, ir daudz lielāka, jo šie rezultāti aptver tikai papildu apmeklējumus, kuros viņu nevēlamais notikums ir kodēts kā tāds apdrošināšanas nolūkos.

Tas nozīmē, ka rezultātos nav iekļauti nevēlami notikumi, kuru gadījumā ārsti nav norādījuši šo konkrēto blakusparādību, ne arī pacienti, kuri nebija pietiekami slimi, lai viņi atgrieztos ārsta kabinetā, bet kuriem joprojām bija nepieciešams papildu laiks, lai atveseļotos.  

Šie atklājumi norāda uz arvien svarīgāku nepieciešamību pēc antibiotiku pārvaldības programmām, lai ārsti ievērotu zāļu izrakstīšanas vadlīnijas un "izrakstītu antibiotikas tikai tad, kad tas ir nepieciešams, un tad tās ir pareizās antibiotikas pareizajam stāvoklim".

AVOTS: Carmichael H, Asch SM,  Bendavid E. Clostridium difficile and other adverse events from overprescribed antibiotics for acute upper respiratory infection. Journal of Internal Medicine, 2022; 293 (4): 470