Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Pētījumā atklāj saistību starp vēzi un Alcheimera slimību

Doctus
Atsevišķu pētījumu rezultāti apliecina, ka pacientiem ar ļaundabīgu audzēju ir mazāks Alcheimera slimības risks un savukārt pacientiem ar Alcheimera slimību ir zemāks vēža risks. 

ASV prospektīva kohortas pētījuma ”Framinghama Sirds pētījums” ietvaros tika veikts ieligzdots vecuma un dzimuma samērots gadījuma kontroles pētījums. Pētījumā piedalījās 1278 dalībnieki ar un bez ļaundabīga audzēja anamnēzē, kuri bija vecumā virs 64 gadiem un kuriem, uzsākot pētījumu (1986. – 1990.g.), nebija demences. Galvenais pētījuma iznākums bija draudu attiecība un 95% ticamības attiecība Alcheimera slimības un ļaundabīga audzēja riskam.

Alcheimera slimība Alcheimera slimība
Alcheimera slimība

Vairāk kā pēc 10 gadu novērošanas tika diagnosticēti 221 iespējamas Alcheimera slimības gadījumi. Pacientiem, kuri slimo ar ļaundabīgu audzēju ir zemāks iespējamas Alcheimera slimības risks (HR=0,67; 95% TI [0,47 – 0,97]), samērojot pēc vecuma, dzimuma un smēķēšanas statusa. Draudu attiecība ar smēķēšanu saistītiem vēžiem bija 0,26 (95% TI [0,08 – 0,82]), tā bija mazāka nekā ar smēķēšanu nesaistītiem vēžiem (HR=0,82; 95% TI [0,57 – 1,19]).

Ieligzdotā gadījuma kontroles analīzē pierādīja, ka pacientiem ar iespējamu Alcheimera slimību ir zemāks ļaundabīga audzēja risks (HR=0,39; 95% TI [0,26 – 0,58]), salīdzinot ar kontroles dalībniekiem.

Pētījuma noslēgumā pētnieki secināja, ka pacientiem ar ļaundabīgu audzēju ir zemāks Alcheimera slimības risks, nekā tiem, kuriem nav ļaundabīga audzēja, un pacientiem ar Alcheimera slimību savukārt bija zemāks ļaundabīga audzēja risks. Alcheimera slimības risks bija zemāks pacientiem, kuri slimoja ar smēķēšanu saistītiem ļaundabīgiem audzējiem, un to nevarēja izskaidrot ar izdzīvotības novirzi. Šis atklājums par ļaundabīgu audzēju bija līdzīgs arī attiecībā uz Parkinsona slimību, tas liek domāt, ka pastāv apgriezta saistība starp ļaundabīgu audzēju un neirodeģeneratīvām saslimšanām. 

Pirmavots: Driver JA, Beiser A, Au R, et al. Inverse association between cancer and Alzheimer’s disease: results from the Framingham Heart Study, BMJ.  2012;344:e1442

Saistītie raksti

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Plaušu slimības pieaugušajiem un bērniem. Ģimenes ārsta jautājumi speciālistam

Bronhiālā astma (BA), hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), tuberkuloze (TB) — uz pulmonologu un ģimenes ārstu pleciem gulstas gan bērnu, gan pieaugušo pārvaldība. Rubrikā “Ģimenes ārsts jautā” iztirzāti teju divdesmit jautājumi bērnu un pieaugušo pulmonoloģijas lauciņā, uz kuriem atbildes sniedz vadošie jomas speciālisti Latvijā.

J. Aleksejeva, R. Plaude–Dedele, I. Kroiča, I. Grantiņa, D. Gaidule–Logina, I. Ozere

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U