Pastāvīgs miega trūkums ir saistīts ar depresijas simptomiem
Bieži tiek novērots suboptimāls miega ilgums un depresija. Īss miega ilgums un ilgstošs miegs parasti tiek uzskatīti par depresijas simptomiem, taču literatūrā arvien biežāk parādās pierādījumi, ka tie var būt prodromāl. Izmantojot poligēnos rādītājus (PGS), pētnieki analizēja iespējamo saistību starp suboptimālu miega ilgumu un depresiju. Pētījuma dalībnieki bija vīrieši un sievietes vecumā ≥50 gadiem. PGS par miega ilgumu, īsu miegu un ilgu miegu tika aprēķināts, izmantojot Apvienotās Karalistes Biobankas kohortas statistikas kopsavilkuma datus. Miega ilgums, kas iedalīts īsā miegā (“≤5 h”), optimālā miega režīmā (“>5 līdz <9 h”) un ilgā miegā (“≥9 h”), tika mērīts pētījuma sākumā un pēc vidēji 8 novērošanas gadiem. Subklīniska depresija tika konstatēta gan pētījuma sākumā, gan pēc 8 gadu novērošanas. Viens PGS standarta novirzes pieaugums īsa miega gadījumā bija saistīts ar par 14 % lielāku depresijas sākuma varbūtību (95 % TI [1,03 – 1,25], p = 0,008). Tomēr PGS miega ilgumam (OR = 0,92, 95 % TI [0,84 – 1,00], p = 0,053) un ilgstošam miegam (OR = 0,97, 95 % TI [0,89 – 1,06], p = 0,544) nebija saistīti ar depresijas sākumu novērošanas laikā. Tajā pašā periodā PGS depresijai nebija saistīta ar kopējo miega ilgumu, īsu miegu vai ilgu miegu. Poligēna nosliece uz īsu miegu bija saistīta ar depresijas sākšanos vidēji 8 gadu laikā. Tomēr poligēna nosliece uz depresiju nebija saistīta ar kopējo miega ilgumu, īsu miegu vai ilgu miegu, kas liecina par dažādiem mehānismiem, kas ir pamatā saiknei starp depresiju un turpmāko suboptimālā miega ilguma sākšanos gados vecākiem pieaugušajiem.
AVOTS: Odessa S. Hamilton, Andrew Steptoe, Olesya Ajnakina. Polygenic predisposition, sleep duration, and depression: evidence from a prospective population-based cohort. Translational Psychiatry, 2023; 13 (1)