Pasliktināta dzirde var paaugstināt kritienu risku
Pētījumā tika izmantoti dati no Nacionālā veselības un uztura izvērtēšanas pētījuma, kurš tika veikts laika posmā starp 2001. un 2004.gadu. Pētījumā iekļāva 2017 dalībniekus vecumā no 40 līdz 69 gadiem. Visiem dalībniekiem tika veikta audiometriskā testēšana, objektīva vestibulārā līdzsvara testēšana un viņi visi aizpildīja aptaujas anketu par kritieniem iepriekšējos gados.
Kopumā 14,3% dalībnieku dzirdes zudums bija lielāks par 25 decibeliem un 4,9% dalībnieki atzīmēja, ka ir piedzīvojuši kritienus gadu pirms aptaujas.
Modelī, kurā netika samēroti rezultāti ar potenciālajiem jaucējfaktoriem, tika secināts, ka dzirdes zudums par katriem 10 decibeliem ir saistīts ar 40% pieaugumu iespējamiem kritieniem. Saistība saglabājās arī pēc samērošanas pēc vecuma, dzimums, rases, izglītības līmeņa, smēķēšana statusa, diabēta, hipertensijas un insulta (OR=1,6; 95% TI [1,2 – 1,9]).
Turklāt samērojot pēc vestibulārā līdzsvara funkcijas, nedaudz pastiprinājās šī saistība. Ierobežojot analīzes ar dalībniekiem, kuriem dzirdes zudums ir 40 decibeli vai mazāks, tādā veidā izslēdzot dalībniekus ar vidēju vai smagu dzirdes zudumu, rezultāts nemainījās.
Šī pētījuma rezultāti ir līdzīgi iepriekš veiktu pētījumu rezultātiem. Pētnieki uzsver, ka ir nepieciešami papildus pētījumi, lai noskaidrotu, vai dzirdes zudums ir modificējams kritienu riska faktors. Šis pētījums nepierādīja cēlonisku sakarību starp dzirdes zudumu un kritieniem. Iespējamā saistība ir svarīga, jo dzirdes zudums ir bieži sastopams un bieži netiek ārstēts pieaugušajiem. Nesen veiktā pētījumā tika secināts, ka tikai 14% pieaugušo ar dzirdes traucējumiem, saņemt ārstēšanu.
Pirmavots: Lin F, Ferrucci L. Hearing loss and falls among older adults in the United States. Arch Intern Med, 2012; 172: 369-371.