Par vadošo mirstības cēloni Eiropā kļūst onkoloģiskās, nevis kardiovaskulārās slimības
Lai novērtētu kardiovaskulāro slimību slogu Eiropā, veikts pētījums par 53 valstīm, kuras atrodas Eiropas reģionā (pēc PVO definīcijas). Pētnieki Eiropas reģiona valstis iedalīja vairākās grupās:
- ES-15 – valstis, kuras bija Eiropas Savienības sastāvā līdz 2004. gada 1. maijam (Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Apvienotā Karaliste).
- ES-28 – valstis, kuras iekļautas Eiropas Savienībā pēc 2004. gada 1. maija (tostarp Latvija).
- Ne-ES – valstis, kuras nav Eiropas Savienības sastāvā, galvenokārt Austrumeiropas valstis.
Noskaidrots, ka kardiovaskulārās slimības ir pamatā 45 % nāves gadījumu Eiropā. Mirstība no kardiovaskulārām slimībām biežāk novērota sievietēm nekā vīriešiem (49 % pretī 40 %).
Izskaitļots, ka kardiovaskulārās slimības ir iemesls 33 % nāves gadījumu ES-15 valstīs, 38 % ES-28 valstīs un 54 % ne-ES valstīs.
Izskaitļots, ka kardiovaskulāro slimību biežuma mazināšanās radījusi situāciju, kad par biežāko nāves cēloni vairākās valstīs kļuvušas onkoloģiskas slimības. Šāda situācija ir vairākās valstīs – Beļģijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Izraēlā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Portugālē, Slovēnijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē.
Tam pamatā varētu būt tas, ka, samazinoties mirstībai no kardiovaskulārām slimībām, pagarinās dzīvildze, kā rezultātā palielinās iespēja saslimt ar onkoloģiskām slimībām.
AVOTS: Nick Townsend, Lauren Wilson, Prachi Bhatnagar, Kremlin Wickramasinghe, Mike Rayner, Melanie Nichols. Cardiovascular disease in Europe: epidemiological update 2016. Eur Heart J. Published online August 15, 2016.