Pacientiem ar reimatoīdo artrītu paaugstināts trombu veidošanās risks
No pacientiem, kuriem bija esošs reimatoīdais artrīts, 838 pacientiem (2,2%) tika novērots venozs trombembolisms, salīdzinājumam vispārējā populācijā tika novēroti 1866 venoza trombembolisma gadījumi (1,1%), analīžu rezultāti uzrāda, ka pacientiem ar esošu reimatoīdo artrītu ir paaugstināts venoza trombembolisma risks, salīdzinot ar vispārējo populāciju. Netika novērota statistiski ticama saistība starp venozu trombembolismu anamnēzē un reimatoīda artrīta simptomu sākumu. Paaugstināts risks tika konstatēts pirmajā gadā pēc reimatoīda artrīta diagnostikacēšanas un tas nepaaugstinājās pirmās dekādes laikā. Pētnieki arī atklāja, ka hospitalizēšanas laikā venoza trombembolisma risks bija augstāks, pirmā gada venoza trombembolisma biežums reimatoīdā artrīta pacientu kohortā nebija augstāka, salīdzinot ar kohortu pēc izrakstīšanas no slimnīcas. Venoza trombembolisma biežums pieaug līdz ar vecumu, bet lielākoties ir līdzīgs pa dzimumiem un reimatoīdā faktora statusu.
Pētījuma rezultāti pierāda, ka pacientiem ar reimatoīdo artrītu ir paaugstināts venoza trombembolisma risks (gan dziļo vēnu trombozes, gan plaušu embolijas) un risks pieaug īsi pēc reimatoīdā artrīta diagnozes un saglabājas vienādi augsts pirmajā dekādē.
Stacionēšana ir nozīmīgs venoza trombembolisma riska faktors gan vispārējā populācijā, gan pacientiem ar reimatoīdo artrītu.
Pirmavots: Marie E. Holmqvist et al. Risk of Venous Thromboembolism in Patients With Rheumatoid Arthritis and Association With Disease Duration and HospitalizationVenous Thromboembolism in Rheumatoid Arthritis. JAMA: The Journal of the American Medical Association, 2012; 308 (13)