Nedrīkst pieļaut, ka samazinās fiziskās aktivitātes depresijas dēļ
Pētījumā ar gadrīz 18 000 dalībniekiem secināja, ka cilvēkiem, kuri pusmūža ir bijuši fiziski aktīvi, ir ievērojami mazākas iespējas vēlāk dzīves laikā nomirt no sirds un asinsvadu slimībām pat tad, ja viņiem ir depresija.
Pētījuma laikā tika meklēta korelācija starp kardiorespiratorā fitnesa līmeni 50 gadu vecumā un depresiju un sirds slimībām vēlāk dzīves laikā. Tie, kuriem piecdesmit gadu vecumā bija labas fiziskās darba spējas, par 56 % retāk mira no sirds un asinsvadu slimībām pēc depresijas diagnozes apstiprināšanas.
Pētnieki, ņemot vērā iepriekš veiktu pētījumu rezultātus, norāda, ka pacienti ar depresiju izpilda tikai trīs ceturtdaļas no fiziskajām aktivitātēm, ko viņiem iesaka darīt, tādēļ viņi rekomendē vairākus soļus, kas varētu iedrošināt pacientus ar depresiju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm:
- Noteikt konkrētu laiku katru dienu, ko veltīt fiziskām aktivitātēm, bet nepārmest pacientam, ja kādu dienu aktivitātes tiek izlaistas. Svarīgākais pēc iespējas ātrāk tās atkal atsākt.
- Ietiekt pacientam veidot pierakstus par fiziskajām aktivitātēm, lai var izsekot progresam.
- Dažādot aktivitātes, lai izvairītos no vienveidības. Fiziskajām aktivitātēm jābūt interesantām.
- Vingrot kopā ar kādu.
- Atrast kādu, kas uzņemas atbildību par fizisko aktivitāšu režīma ievērošanu.
Pētnieki norāda, ka fiziskajām aktivitātēm ir liela loma ne tikai attiecībā uz gados veciem pacinetiem, bet arī uz jauniem cilvēkiem, kuri cieš no depresijas. Jo agrīnāk tiek uzsāktas fiziskās aktivitātes, jo lielāka iespēja izvairīties no depresijas un mazināt sirds slimību risku.
Saistību starp fiziskajām aktivitātēm un depresiju pētnieki skaidro ar to, ka fiziskās aktivitātes samazina iekaisuma procesu, kas var izraisīt depresiju, saukārt samazinātais iekaisums mazina depresijas un sirds slimību risku.
AVOTS: UT Southwestern Medical Center. Don't let depression keep you from exercising. ScienceDaily. ScienceDaily, 27 June 2018.