Mentālo aktivitāšu kvantitāte un kvalitāte un vieglu kognitīvu traucējumu risks

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai mentāli stimulējošu aktivitāšu skaits, patērētais laiks un biežums pusmūžā un vēlākos gados ir saistīts ar vieglu kognitīvu traucējumu (VKT) risku.  

Tika veikts perspektīvs kohorta pētījums, iekļaujot 2000 dalībniekus vecumā 70 gadi un vecāki, kuriem pētījuma sākumā nebija kognitīvu traucējumu; mediānais novērošanas laiks bija 5 gadi. Dalībnieki aizpildīja anketu par laiku, skaitu un biežumu par piecām stimulējošām aktivitātēm (grāmatu lasīšana, datora lietošana, sociālās aktivitātes, spēļu spēlēšana un rokdarbi).

VKT risks bija statistiski ticami zemāks tiem dalībniekiem, kuri bija sociāli aktīvi (HR=0,80; 95 % TI [0,64 – 0,99]) un kuri spēlēja spēles (HR=0,80; 95 % TI [0,66 – 0,98]). Datora lietošana arī bija saistīta ar zemāku VKT risku, neatkarīgi no vecuma, kad tas tika darīts (pusmūžā, bet ne vēlākos gados HR=0,52; 95 % TI [0,31 – 0,88]; vēlākos gados, bet ne pusmūžā HR=0,70; 95 % TI [0,56 – 0,88]; gan pusmūžā, gan vēlākos gados HR=0,63; 95 % TI [0,51 – 0,79]). Nodarbošanās ar rokdarbiem bija saistīta ar zemāku VKT, ja tika veikti vēlākos gados, bet ne pusmūžā (HR=0,58; 95 % TI [0,34 – 0,97]).  Vēl vairāk, jo vairāk aktivitātes tika veiktas vēlākos gados, jo zemāks bija VKT risks (jebkādas divas aktivitātes HR=0,72; 95 % TI [0,53 – 0,99]; jebkādas 3 aktivitātes HR=0,55; 95 % TI [0,40 – 0,77]; jebkādas 4 četras aktivitātes HR=0,44; 95 % TI [0,30 – 0,65]); visas 5 aktivitātes HR=0,57; 95 % TI [0,34 – 0,96]).

Pētnieki secina, jo vairāk mentāli stimulējošas aktivitātes tiek veiktas, īpaši vēlākā vecumā, jo zemāks ir vieglu kognitīvu traucējumu risks.

AVOTS: Krell-Roesch J, Syrjanen JA, Vassilaki M,et al. Quantity and quality of mental activities and the risk of incident mild cognitive impairment. Neurology, 2019