Mazkustīguma laika samazināšana varētu pasargāt no muguras sāpēm
Sēdoša uzvedība (SU) ir ticams intervences mērķis muguras sāpju mazināšanai. Tāpēc šī pētījuma mērķis bija izpētīt 6 mēnešu SU samazināšanas intervences ietekmi uz muguras sāpēm un ar tām saistītām invaliditātes sekām, kā arī paravertebrālo muskuļu (t.i., muguras iztaisnotājmuskuļi un transversospinālie muskuļi) insulīna jutību (glikozes uzņemšanu, GU) un muskuļu tauku frakciju (TF).
Sešdesmit četri pieaugušie ar lieko svaru vai aptaukošanos un metabolisko sindromu tika nejauši sadalīti intervences (n=33) un kontroles (n=31) grupās. Intervences grupas mērķis bija samazināt SU par 1 stundu/dienā (mērīts ar akselerometriem), savukārt kontroles grupa turpināja ierasto dzīvesveidu. Muguras sāpju intensitāte un ar sāpēm saistīta invaliditāte tika novērtēta, izmantojot 10 cm Vizuālo analogu skalu un Osvestrijas invaliditātes indeksa (ODI) anketu. Paravertebrālo muskuļu GU tika mērīta, izmantojot 18-fluordeoksiglikozes pozitronu emisijas tomogrāfiju hiperinsulinēmiskā-euglikēmiskā klampa laikā. TF tika mērīta ar magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI).
Ar sāpēm saistītā invaliditāte pieauga intervences laikā abās grupās. Muguras sāpju intensitāte ievērojami pieauga kontroles grupā, savukārt intervences grupā muguras sāpju intensitāte nemainījās (grupas×laiks p=0,030). Statistiski nozīmīgas starpgrupu izmaiņas sāpju saistītajā invaliditātē, ODI vai paravertebrālajā GU un TF netika novērotas. Visā pētījuma grupā izmaiņas ikdienas soļu skaitā bija pozitīvi saistītas ar izmaiņām paravertebrālo muskuļu GU.
Intervence, kas koncentrējas uz SU samazināšanu, var būt piemērota, lai novērstu muguras sāpju pasliktināšanos, neatkarīgi no paravertebrālo muskuļu GU vai TF.
AVOTS: Norha J, Sjöros T, Garthwaite T, et al. Effects of reducing sedentary behaviour on back pain, paraspinal muscle insulin sensitivity and muscle fat fraction and their associations: a secondary analysis of a 6-month randomised controlled trial. BMJ Open, 2024; 14 (9): e084305