Lietot vai nelietot antibiotikas akūta sinusīta gadījumā?
ASV tika veikts nejaušināts, kontrolēts pētījums, kurā tika salīdzināta dzīves kvalitātes uzlabošanās pacientiem, kuri saņēma 10 dienu amoksicilīna kursu, salīdzinājumā ar tiem pacientiem, kuri saņēma placebo.
Visā pasaulē pieaug antibiotiku rezistences problēma, tādēļ šī pētījuma mērķis bija pierādīt, ka nav pamata izrakstīt antibiotikas akūta sinusīta simptomu atvieglošanai.
Pētījumā tika iekļauti 166 pieaugušie no 10 primārās aprūpes centriem, kuri atbilda diagnostiskajiem kritērijiem: akūts bakteriāls rinosinusīts un simptomi bija vidēji smagi, smagi vai ļoti smagi.
Pacientiem iepriekš bija bijušas arī sāpes žokļa rajonā, sejas vai zobu jutīgums, strutojoši deguna izdalījumi un rinosinusīta simptomi 7-28 dienas, kas nav ne uzlabojušies, ne pasliktinājušies, vai arī rinosinusīta simptomi 7 dienas vai mazāk, kas sākotnēji ir mazinājušies un tad pasliktinājušies.
Šajā pētījumā uzsvars tika likts uz dzīves kvalitātes mērījumiem.
Pacienti tika sadalīti divās grupās: viena grupa (n=85) saņēma amoksicilīnu 1500mg dienā sadalītu trīs vienādās devās, 10 dienas, otra grupa (n=81) saņēma placebo.
Visi pētījuma dalībnieki 5 -7 dienas saņēma simptomātisku ārstēšanu, ja vien viņu ārsti neuzskatīja, ka tā ir kontrindicēta. Simptomātiskā ārstēšana atkarībā no simptomiem bija: 500mg paracetamola ik pa 6 stundām sāpju vai drudža mazināšanai; gvaifenesīnu 600mg ik pēc 12 stundām, lai mazinātu sekrētu; dekstrometorfāna hidrobromīdu 10mg/ 5mL un gvaifenesīnu 100mg/ 5mL katras 4-6 stundas, lai mazinātu klepu; pseidoefedrīnu 120mg katras 12 stundas, lai atvieglotu elpošanu caur degunu u.c.
Pētnieki analizēja ārstēšanas efektivitāti attiecībā uz dzīves kvalitāti 3., 7. un 10. dienā pēc ārstēšanas uzsākšanas. Tika izmantots modificētais Sinonasal Outcome Test-16 (SNOT-16), lai novērtētu 16 ar sinusītu saistītu simptomu smagumu un biežumu. Tests iekļauj gan fiziskus simptomus, piemēram, iesnas, klepu, gan dzīves kvalitāti ietekmējošus faktorus, piemēram, miega problēmas, koncentrēšanās grūtības un samazināta produktivitāte.
Abas pētījuma grupas uzrādīja augstu simptomātiskās terapijas izmantošanu (92% (95% TI [88% - 96%]).
Vidējās SNOT-16 punktu skalas izmaiņas attiecībā uz dzīves kvalitāti bija līdzīgas abās grupās 3. dienā pēc terapijas uzsākšanas (ārstēšanas grupā: 0,59 (95% TI [0,47 – 0,71]); kontroles grupā: 0,54 (95% TI [0,41 – 0,67]), p>0,05; vidējā atšķirība starp grupām bija 0,03 (95% TI [-0,12 – 0,19]).
Līdzīgi dzīves kvalitātes uzlabojumi tika novēroti arī 10. dienā pēc ārstēšanas uzsākšanas abās grupās (vidējā atšķirība starp grupām bija 0,01 (95% TI [-0,13 – 0,15]). Vienīgi 7. ārstēšanas dienā nedaudz labāki dzīves kvalitātes rādītāji tika novēroti amoksicilīnu saņēmušo pacientu grupā (vidējā atšķirība satrp grupām bija 0,19 (95% TI [0,024 – 0,35]).
Netika novērota statistiski ticama simptomu uzlabošanās atšķirība starp grupām 3.dienā (37% amoksicilīna grupā pret 34% kontroles grupā; p>0,05) vai 10.dienā (78% amoksicilīna grupā pret 80% kontroles grupā; p>0,05). Vairāk pacientiem amoksicilīna grupā tika konstatēta simptomu uzlabošanās 7. dienā, salīdzinot ar kontroles grupu (74% pret 56%, p
Pētnieki uzsver, ka mazais antibiotiku efekts var būt saistīts ar antibiotiku rezistenci. Viņi uzsver, ka amoksicilīns ir pirmās rindas medikaments, kas tiek nozīmēts ārstējot bakteriālu infekciju. Divas no trim galvenajām baktērijām, kas izraisa sinusa infekcijas - Haemophilus influenzae un Moraxella catarrhalis – var būt rezistentas pret penicilīna un amoksicilīna tipa medikamentiem.
Šī pētījuma rezultāti apliecina, ka ārstēšana ar amoksicilīnu 10 dienas sniedz ļoti nelielu klīnisko uzlabojumu lielākajai daļai pacientu ar klīniski diagnosticētu nekomplicētu akūtu rinosinusītu. Būtiski ir piebilst, ka šajā pētījumā netika iekļauti pacienti ar nopietnām sinusīta komplikācijām, kuriem ir nepieciešama cita ārstēšanas stratēģija.
Pirmavots: JAMA. 2012;307(7):685-692.