Liels traumu risks brīvdienu skrējējiem
Pētījumā tika iekļauti nedaudz mazāk par 200 brīvā laika skrējējiem, kuri piedalījās Gēteborgas pusmaratonā, visi dalībnieki tika novēroti gadu. Lai piedalītos pētījumā dalībniekam bija jābūt vismaz gadu ilgai skriešanas pieredzei, jānoskrien vidēji vismaz 15 kilometri nedēļā un nevarēja būt traumas vismaz sešus mēnešus pirms dalības pētījumā. Dalībnieki bija vīrieši un sievietes vecumā starp 18 un 55 gadiem.
Novērošanas gada laikā skrējēji pildīja treniņu dienasgrāmatu, ievadot informāciju par skrējienu (distanci, laiku), kā arī to, vai izjuta sāpes. Tos, kuriem bija pēkšņas traumas vai kuri izjuta sāpes ilgstoši, pārbaudīja sporta ārsts. Trešdaļai dalībnieku novēroja traumu pētījuma laikā, bet, ja ņem vērā vēl tos, kas pārtrauca dalību pētījumā, tad gandrīz pusei no visiem dalībniekiem gada laikā tika konstatēta trauma. No tiem, kuriem konstatēja traumu, pusei bija problēmas ar ceļiem, ikriem vai Ahileja cīpslu. Daļa no traumām bija ilgstošas, bet visas traumas bija saistītas ar skriešanas pārtraukšanu.
Netika konstatētas atšķirības pēc dzimuma, vecuma, skriešanas pieredzes vai svara, salīdzinot tos, kuriem bija traumas, ar tiem, kuri nesatraumējās. Tomēr tiem, kuriem jau kādreiz bija ar skriešanu saistīta trauma, biežāk traumējās atkārtoti.
Pirms pētījuma visiem dalībniekiem tika veiktas vairākas fiziskas pārbaudes, sākot no spēka pārbaudēm un mobilitātes pārbaudēm līdz skriešanas stila pārbaudēm.
Tiem, kuriem bija salīdzinoši vājas augšstilbu ārējās daļas, bija lielāks traumu risks. Lielāks risks bija arī tiem, kuru skriešanas gaitā bija novēlota pronācija. Savukārt starp vāju muskulatūru vai ierobežotu muskuļu elastību un traumu risku netika novērota saistība.
AVOTS: University of Gothenburg. Major risk of injury for recreational runners. ScienceDaily, 12 April 2021.