Lielbritānija – dzīvā laboratorija?
Kādi ir pierādījumi un cik efektīva ir viena deva?
6. janvārī BMJ par šo tēmu raksta: Pfizer-BioNTech pētījumos netika salīdzināta ne vakcīnu ievade dažādos laika intervālos, ne arī efektivitāte, saņemot tikai vienu devu. Klīniskajos pētījumos ar Oksfordas-AstraZeneca vakcīnu ir šādi pierādījumi - palielinot intervālu starp vakcīnas devu ievadīšanu (2-3 mēneši), palielinājās imūnās atbildes reakcija. Tiesa, uzreiz jāpiebilst, ka kopējais dalībnieku skaits bija mazs (Apvienotajā Karalistē pētījumā - 1407 no 2377 cilvēkiem un Brazīlijā - 384 no 2063 pētījuma dalībniekiem). Lancet publikācijas dati parāda: vakcīnas efektivitāte 14 dienas pēc otrās devas bija augstāka tajā grupā, kas to saņēma vēlāk kā pēc 6 nedēļām (65,4%) nekā tiem, kas to saņēma agrāk kā pēc 6 nedēļām (53,4%).
New England Journal of Medicine publicētie dati rāda, ka Pfizer-BionTech vakcīnas efektivitāte starp pirmās un otrās devas saņemšanu bija 52,4%. (21 dienas intervāls). Lai gan 3. fāzes pētījumu dati uzrāda, ka lielākais neveiksmīgo gadījumu procents bija tieši pirmajās dienās tūdaļ pēc vakcīnas ievades, un īstermiņa aizsardzība parādījās 10. dienā pēc vakcinācijas. No 15.- 21. dienai vakcīnas efektivitāte bija 89%. Taču ražotājam nav pierādījumu un datu pēc 21. dienas.
Oksfordas-AstraZeneca vakcīna savukārt rāda sekojošu ainu: augsta aizsardzība pret hospitalizāciju tika novērota 21 dienu pēc pirmās devas un 2 nedēļas pēc otrās devas saņemšanas, ka pamato to, ka vienreizēja devas saņemšana aizsargā īstermiņā pret smagu slimības gaitu.
Eiropas Zāļu aģentūra norādījusi, ka Pfizer-BionTech vakcīnas otro devu nevajadzētu saņemt vēlāk kā pēc 42 dienām, pretējā gadījumā vajadzīgs vairāk klīnisko datu un jāveic izmaiņas vakcīnas tirdzniecības atļaujā.
Ko domā ārsti, eksperti?
British Medical Association Lielbritānijas valdības lēmumu mainīt otrās devas ievades intervālu nosaukusi par nesaprātīgu. Asociācijas ģimenes ārstu komitejas vadītājs Richard Vautrey saka: tas radīs milzīgas loģistikas problēmas ārstu praksēs un vakcinācijas kabinetos. Lai sazinātos ar 2000 pacientiem, pieciem darbiniekiem tas būs jādara aptuveni nedēļu.
ASV ziņu vietne STAT Lielbritāniju nosaukusi par “dzīvo laboratoriju”, jo tā savu stratēģiju pamato ar pētījuma apakškopas nelieliem datiem.
Andrew Pollard, Oksfordas Vakcīnu grupas vadītājs norādījis, ka “bioloģija ir vienkārša”, kopumā garāks intervāls starp vakcīnu devām rada labāku imūno atbildes reakciju (piemēram, HPV vakcīnai intervāls ir gads un tas sniedz labāku imūnās atbildes reakciju nekā viens mēnesis). Oksfordas vakcīnas klīniskie pētījumi rāda: imūnās atbildes reakcija bija 3x augstāka, ja vakcīnas otrā deva tika ievadīta novēloti (pēc 2-3 mēnešiem versus 4 nedēļas).
Tomēr citi eksperti – ķirurgs profesors John Robertson ar kolēģiem no Notingemas universitātes – brīdina, ka mēs nezinām, kā uzvedīsies Pfizer-BionTech vakcīna, jo tajā izmantota mRNA tehnoloģija.
Paul Bieniasz, virusologs no Rokfellera universitātes pēta, kā vīrusi iegūst mutācijas, un viņš bažījas, ka Lielbritānija “spēlējas” ar riskiem – risku radīt pret vakcīnu noturīgu vīrusa formu. “Ja jūs gribētu izveidot pret vakcīnu izturīgu vīrusa celmu, jums vajadzētu plaši izplatītā vīrusa vidē indivīdu kohortu, kas ir daļēji ieguvusi imunitāti pret šo vīrusu.”
FOTO:PIXABAY.COM