Ļaundabīgs audzējs aktīvā fāzē paaugstina mirstības risku no Covid-19
Pētījumā iekļāva 1018 gadījumus, kas uzkrāti 2020. gada martā—aprīlī. Vidējais vecums bija 66 gadi (diapazons no 18 līdz 90 gadiem). Visizplatītākie bija krūts (20 %) un priekšdziedzera (16 %) vēzis; 43 % pacientu bija aktīvā ārstēšanās fāzē. Datu analīzes laikā 106 pacienti (10,4 %) nomira un 26 % konstatēja nāves, smagas slimības, kurai nepieciešama hospitalizācija, un/vai mehāniskās ventilācijas kombinēto iznākumu. Daudzfaktoru loģistiskā regresijas analīzē neatkarīgie faktori, kas saistīti ar palielinātu 30 dienu mirstību, bija vecums, vīriešu dzimums, smēķēšana, ECOG veiktspējas statuss (2 pret 0/1: daļēji koriģēta izredžu attiecība (pAOR) 2,74, 95 % TI [1,31—5,7]; 3/4 pret 0/1: pAOR 5,34, 95 % TI [2,44—11,69]), aktīvs ļaundabīgais audzējs (stabils/reaģējošs, pAOR 1,93, 95 % TI [1,06—3,5]; progresējošs, pAOR 3,79, 95 % TI [1,78—8,08]), azitromicīna un hidroksihlorohīna saņemšana. Audzēja tips, rase/etniskā piederība, aptaukošanās, blakusslimību skaits, nesena operācija un vēža aktīvās terapijas veids nebija nozīmīgi mirstības faktori.
Visu cēloņu 30 dienu mirstība šajā kohortā bija ievērojami augstāka nekā iepriekš ziņots par mirstību sabiedrībā, un paaugstināta mirstība bija saistīta ar vispārējiem riska faktoriem, kā arī tiem, kas raksturīgi tikai pacientiem ar ļaundabīgiem audzējiem. Vēža veids un ārstēšana nebija neatkarīgi saistīti ar palielinātu mirstību 30 dienu laikā. Nepieciešama ilgāka uzraudzība, lai labāk izprastu Covid–19 ietekmi uz rezultātiem vēža pacientiem, ieskaitot iespēju turpināt vēža ārstēšanu.
AVOTS: Warner JL, Rubinstein S, Grivas P, et al. Clinical impact of COVID-19 on patients with cancer: Data from the COVID-19 and Cancer Consortium (CCC19). ASCO 2020.