Laba fiziskā forma pusmūžā ir saistīta ar zemāku plaušu slimību risku
Pētījumā tika analizēta saistība starp kardiorespiratoro fitnesu (KRF) un HOPS incidenci un mirstību vīriešiem. Novērošanas laiks bija 46 gadi, kas ļāva novērtēt apgriezto kauzalitāti.
Pētījumā 1970. – 1971.gadā iekļāva vīriešus pusmūžā (n=4730). KRF tika noteikts kā VO2max ar ergometrijas palīdzību. KRF kategorijas (zems, vidējs, augsts) tika definētas kā ± 1 Z-rezultāts (± 1 SD) virs vai zem vecuma samērota vidējā. Gala iznākums tika iegūts no nacionāliem reģistriem un tika definēts kā HOPS incidence vai nāve no HOPS.
Salīdzinot ar zemu KRF, aprēķinātais HOPS incidences risks bija par 21 % zemāks dalībniekiem ar normālu KRF (HR=0,79; 95 % TI [0,63 – 0,99]) un par 31 % zemāks dalībniekiem ar augstu KRF (HR=0,69; 95 % TI [0,52 – 0,91]). Salīdzinot ar zemu KRF, mirstības no HOPS risks bija par 35 % zemāks dalībniekiem ar normālu KRF (HR=0,65; 95 % TI [0,46 – 0,91]) un par 62 % zemāks dalībniekiem ar augstu KRF (HR=0,38; 95 % TI [0,23 -0,61]). Salīdzinot ar zemu KRF, dalībniekiem ar normālu un augstu KRF HOPS incidence un mirstība no HOPS bija vēlāka par 1,3 – 1,8 gadiem.
Veselu pusmūža vīriešu populācijā augstāks kardiorespiratorā fitnesa līmenis ir saistīts ar zemāku ilgtermiņa HOPS incidences un mirstības no HOPS risku.
AVOTS: Hansen GM, Marott JL, Holtermann A, et al. Midlife cardiorespiratory fitness and the long-term risk of chronic obstructive pulmonary disease. Thorax, 2019; thoraxjnl-2018-212821