Kardiovaskulārās slimības un uzturs Eiropā: lielu daļu priekšlaicīgas nāves gadījumu var novērst
Šis pētījums tika veikts, lai pastiprinātu saistību starp uztura riska faktoriem un kardiovaskulārām slimībām Eiropas reģionā. Tika izmantota salīdzinošā riska novērtējuma sistēma no Globālā slimību sloga pētījuma, lai novērtētu ar uzturu saistīto kardiovaskulāro mirstību.
2016.gadā uztura riski bija saistīti ar 2,1 miljonu kardiovaskulāro nāves gadījumu (95 % TI [1,7 – 2,5 miljoni]) Eiropas reģionā, sastādot 22,4 % no visiem nāves gadījumiem un 49,2 % no visiem kardiovaskulāras nāves gadījumiem.
Uzturs ar zemu pilngraudu produktu saturu ir saistīts ar aptuveni 429 000 nāves gadījumu, tālāk seko uzturs ar maz riekstiem un sēklām (341 000 nāves gadījumu), maz augļu uzturā (262 000 nāves gadījumu), augsts sāls daudzums uzturā (251 000 nāves gadījumu) un zema omega-3 taukskābju uzņemšana (227 000 nāves gadījumu). Ar sabalansētu uzturu vienu no pieciem priekšlaicīgas nāves gadījumiem varētu novērst.
Lai gan vecuma standartizētā mirstība pēdējo 26 gadu laikā samazinās, absolūtos skaitļos ar uzturu saistīta kardiovaskulārā mirstība laika periodā 2010. – 2016.gads ir pieaugusi par 25 600 nāves gadījumiem Rietumeiropā un par 4300 gadījumiem Centrālāzijā.
2016.gadā apmēram 601 000 nāves gadījumu (28,6 % ar uzturu saistīti kardiovaskulāri nāves gadījumi) tika konstatēti cilvēkiem jaunākiem par 70 gadiem. Salīdzinot ar citiem uzvedības riska faktoriem, sabalansēts uzturs ir galvenais faktors priekšlaicīgas mirstības mazināšanā.
AVOTS: Meier T, Gräfe K, Senn F, et al. Cardiovascular mortality attributable to dietary risk factors in 51 countries in the WHO European Region from 1990 to 2016: a systematic analysis of the Global Burden of Disease Study. European Journal of Epidemiology, 2018; 34 (1): 37.