Kā fiziskās aktivitātes bērnībā varētu uzturēt un veicināt kognitīvās funkcijas turpmākajā dzīvē?
Tomēr šāda saistība starp fiziskajām aktivitātēm pieaugušā vecumā netika atrasta - tas liek domāt, ka fiziskās aktivitātes bērnībā ir īpaši svarīgas smadzeņu attīstībai un ilgtermiņa kognitīvajai veselībai.
Šajā vēsturiskajā kohorta pētījumā tika noskaidrots, vai dalība fiziskajās aktivitātēs (piemēram, strukturēta sporta aktivitāte) agrīnā dzīves periodā ir saistīta ar kognitīvajām funkcijām pieaugušā vecumā.
Tika analizēti dati, kas iegūti no 214 dalībniekiem (sievietes = 104, vīrieši = 110; vecums: 26‒69 gadi). Rezultāti liecināja, ka piedalīšanās fiziskajās aktivitātēs bērnībā (≤ 12 gadi) ievērojami bija saistīta ar labākām kognitīvām spējām vēlākos gados. Šāda saistība netika konstatēta, ja fiziskās aktivitātes tika veiktas agrā pusaudža vecumā vai vēlāk (≥ 12 gadi).
Pētījuma rezultāti liecina, ka fiziskās aktivitātes bērnībā pozitīvi prognozē reakcijas kavēšanu vēlāk dzīvē un ka šo saistību var samazināt neironu ķēdes izmaiņas, piemēram, palielināts garozas biezums un efektivitāte, kā arī stiprināta starppusložu savienojamība.
AVOTS: IshiharaT, Miyazaki A, Tanaka A, et al. PyChildhood exercise predicts response inhibition in later life via changes in brain connectivity and structure. NeuroImage, 2021; 237: 118196