PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Jo vairāk dienas laikā nostaigāts soļu, jo zemāks depresijas risks?

Doctus
Jo vairāk dienas laikā nostaigāts soļu, jo zemāks depresijas risks?
Freepik.com
Staigāšana vismaz 7000 soļu dienā saistīta ar mazāk izteiktiem depresijas simptomiem un par 31 % zemāku depresijas risku nekā tad, ja veic mazāk soļu, liecina jaunas meta–analīzes rezultāti.

Pētnieki veica sistemātisku pārskatu un meta–analīzi, iekļaujot 33 novērojumu pētījumus, kuros piedalījās vairāk nekā 96 000 pieaugušo vecumā no 18 līdz 91 gadam.

Dati līdz 2024. gada maijam tika iegūti 27 šķērsgriezuma un sešos garengriezuma pētījumos, piecās lielākajās datubāzēs.

Ikdienas soļu skaits un depresijas dati tika mērīti objektīvi, izmantojot dažādus novērtēšanas rīkus.

Ikdienas soļu skaits bija būtiski negatīvi saistīts ar depresijas simptomiem gan šķērsgriezuma (korelācijas koeficients [r] -0,12; 95 % TI no -0,20 līdz -0,04), gan paneļveida pētījumos (r -0,17; 95 % TI no -0,28 līdz -0,04).

Dalībniekiem, kuri veica vismaz 7000 soļu dienā, bija mazāks depresijas risks nekā tiem, kuri veica mazāk nekā 7000 soļu dienā (riska attiecība [RR] 0,69; 95 % TI 0,62—0,77).

8000 soļu dienā bija saistīti ar par 9 % mazāku depresijas risku (RR=0,91; 95 % TI 0,87—0,94).

Šķērsgriezuma analīze parādīja, ka, salīdzinot ar staigāšanu mazāk nekā 5000 soļu dienā, staigāšana 5000—7499, 7500—9999 un vismaz 10 000 soļu dienā būtiski saistīta ar mazāk izteiktiem depresijas simptomiem (standartizētā vidējā atšķirība attiecīgi -0,17, -0,27 un -0,26).

“Ikdienas soļu objektīva mērīšana var pārstāvēt visaptverošu pieeju sabiedrības veselībai, kas spēj novērst depresiju. Nelieli fiziskās aktivitātes apjomi var būt īpaši nozīmīgi specifiskām grupām, piemēram, gados vecākiem cilvēkiem un indivīdiem ar ierobežotām ikdienas aktivitātēm, kam ikdienas soļi var kļūt par pieejamu fizisko aktivitāšu stratēģiju,” raksta pētnieki.

Tomēr jāņem vērā, ka iespējamas apgrieztas saistības un no rezultātiem nevarēja secināt cēloņsakarības. Turklāt dažos apvienotajos novērtējumos bija ievērojama starpgrupu heterogenitāte, ko daļēji izskaidro atšķirības dalībnieku raksturojumā un soļu skaitīšanas ierīcēs. Vairumam pētījumu trūka arī uzticamu metožu, kas varēja ietekmēt rezultātu ticamību, un meta–analīze, salīdzinot lielu un mazu ikdienas soļu skaitu, iespējams, bija pakļauta publikācijas neobjektivitātei.

AVOTS: Bizzozero-Peroni B, Diaz-Goni V, Jimenez-Lopez E, et al. Daily Step Count and Depression in Adults. A Systematic Review and Meta-Analysis. JAMA Netw Open, 2024; 7(12): e2451208